Laikam jābeidz lūrēt to stulbo kasti.
No rīta ieslēdzu TV, LTV1, pirmais ko redzu, ir jaunā dramaturģe Evita Sniedze, un pirmais teikums, ko viņa saka - "Es piederu beidzamajai paaudzei, kas ir dzīvē pieredzējusi Dziesmoto revolūciju. Tāpēc mana attieksme pret Latviju ir citādāka nekā tiem, kas dzimuši 80. un pēc tam".
Vispār tas man atgādina veco anekdoti par krievu vīreli, kas dzemdību namā esošajai sievai jautājis, vai bērnam jau atvērušās actiņas. Nu, kā kaķīšiem atveras, ne uzreiz, bet pēc kāda laika. Atbilstoši Sniedzei, 80. gadā dzimušajiem actiņas neatvērās visus 80. gadus. Viņi neko neredzēja un neko nezina, vispār neko. Ak laimīgie seši gadi, kas mūs šķir, un kas padara Sniedzi tik īpašu.
Tfu, tu.