Šodien iešu uz kino. Kopā ar mammu, uz "Geišas atmiņām". Beidzamajā reizē, kad gāju ar mammu uz kino, tas bija, ja nemaldos, vēl "Titāniks". Un es visu atpakaļceļu raudāju tā, ka māte nezināja, kur lai mani liek. Tagad tas, protams, liekas varen uzjautrinoši.
Nē, saki, ko gribi, man ir bijusi skaista dzīve. Skaista, īsa un smieklīga.
Lai gan vārdi "man ir bijusi skaista dzīve" uzreiz liek domāt par Bīvisu un Bathedu, kas sēž uz dīvāna pie televizora kā zīdaiņi, sēž turpat kā mazi bērni, kā lieli bērni, kā piņņaini pusaudži, kā dažādu vecumu pieaugušie un kā veci, krunkaini večuki, sēž līdz brīdim, kad kāds nozog televizoru. Un tad viņi saka - "Fuck - mums bija sasodīti skaista dzīve!"