Shelly - Post a comment

shelly

07:38 pm

Es šodien visu dienu rakstu eseju skolai. Precīzāk, pārdrukāju no lapiņām uz datora grāmatas konspektu. Tās pašas grāmatas, kuras 500 lpp man īsināja laiku slimnīcā veselu nedēļu. .Šobrīd esmu uzdrukājusi kādas 8lpp 12 fontā bez atstarpēm un ar mazmazītiņām atsaucītēm. Un vēl kāds strēķis ir.
Pirms kādas stundas es sāku lamāties.
Un nupat jau ir tālu, ka mani pārņēma milzīgs mīļums pret autoru. Iedomājies, es te stenu lasot un rakstot, bet viņš, nabaga zaķis, to visu ir arī rakstījis. Un tad nāk visādi ņergas un nevar cilvēka mūža darbu novērtēt.
Iespējams, es tāpēc esmu vienmēr tik labi mācījusies - man ir ļoti laba iztēle un briesmīgi žēl visus tos, kas varētu gribēt, lai es mācos, visus tos, kas māca aiz tīrākās sirds, un galvenais, aiz visai augsta intelekta, un kuriem visu laiku nākas saskarties ar tādiem ķepraušiem un jēlnadžiem, kas paši nesaprot, ko dara mācību iestādēs un priekš kam tas vispār vajadzīgs, un tā visa sanāk tāda pērļu bārstīšana hrjuk-hrjuk.
Nē, grāmata ir tiešām jauka, un es sabrukšu tikai tad, kad visu pabeigšu. Kliford, es par tevi.