Jēziņ. Nu i diena. Pazudusi pastkastes astlēga, līdz ar to netieku pie rēķiniem un citām derīgām lietām. Izskatās, ar galiem. Telefona vakardienas pašnāvības mēģinājums, šķiet, atzīstams par sekmīgu - tas zvana, bet nesavieno.
Vēl tikai pēc visas loģikas vajadzētu atplīst jaunajiem zābakiem un izkrist kādai zoba plombei. Lai gan zābaki varētu palikt veseli, pietiek ar to, ka no rīta pa tumsu ielēju kafiju jaunajā, glītajā čībā.
Izglābiet mani kāds. Izsauciet kāds atslēgu servisu, iebakstiet ar pirkstu, kur var nopirkt telefonu (vislabāk Nokia) un izdariet tā, lai šī nebūtu beidzamā diena pirms algas. Ar pārējo es kaut kā tikšu galā.