Pīpojot man paveras burvīgs skats. Pie mūsu mājas dzīvo kaķe - īsta Māte-Sociālistiskā Darba Varone, absolūti melna, pret citiem kaķiem visai nešpetna lēdija- , un viņas saime - pieci mazi, melni, dzīvespriecīgi, absolūti neatšķirami kaķēni. Mājas iemītnieki kaķiem atnesuši kastes, kur gulēt un paslēpties no lietus un vēja, visādas bļodas ar pienu un uzkodām, un tā viņi tur visi mīļi dzīvojās.
Nupat piemērām, pa zālāju bizoja puika un viens no kaķēniem. Puika pats tikai mazliet vecāks par ķaķi, vicina stibiņu, un kaķēns lec tai pakaļ vai brīžiem mulsi sastingst, kad bērns aizskrien pārāk tālu.
Nu, un es pīpoju un priecājos par to visu.