Shelly - Post a comment

shelly

02:07 pm

Viena lieta, kas mani pārsteidz, lasot un klausoties dažādu pie, ap un iekš lit. stāvošo spriedēlējumus par narkotikām veltītiem daiļdarbiem, ir uzskats, ka grāmata, kas stāsta, ka narkotikas ir sliktas, ir didaktiska, bet grāmata, kas stāsta, ka narkotikas vispār ir baigi labā un stilīgā lieta, vai vismaz tīri ok, nav didaktiska. Kāpēc viena ideoloģija tiek pasludināta par uzmācīgu moralizēšanu, bet cita - nē?
Lai gan starpības būtībā nav nekādas. Nekādas. Gluži kā nav starpības starp krievu un latviešu radikālo nacionālistu presi. Nekādas atšķirības - saukļi, argumentācija, izteiksme, mērķi, pat stulbās gramatiskās un stilistiskās kļūdas ir precīzas mats matā. Kas tad īsti ir tas, kas atšķir vienu emocionālu vēstījumu "par" no tieši tāda paša emocionāla vēstījuma "pret"? Vai tiešām tikai tas, kurā pusē esi tu pats?
Es vēl nevaru to noformulēt. Būs jāpadomā. Iespējams, tam ir kaut kāds murgains sakars ar mūsdienu cilvēka domāšanu vispār. Taču pagaidām koncepti manās smadzenēs tikai parādās un pazūd, parādās un pazūd - pārāk ātri, lai no tiem būtu kāda jēga. Bet atminējumam jābūt kam ģeniāli vienkāršam, es jūtu.