Novērojums - lielākajai daļai cibas pinkšķu vasara beidzas jau no brīža, kad tā sākās. Katra vēja pūsma ir "vasara beidzas". Katrs lietus ir pasaules gals. Ot zhira besitesj, pilsoņi. Es skaidri zinu, ka mana vasara beigsies tajā brīdī, kad apsēdīšos auditorijā pirmajā solā un atvēršu kladi. Un sākšu domāt par maģistra darbu, lai vilks viņu rauj. Tad arī vasara beigsies pavisam un neatgriezeniski. Nebūs vairs brīva laika, brīvu nedēļas nogaļu un vakaru, pilnu nesteidzības un "es vēl visu paspēšu", tik iemidzinoša un patīkama. Nebūs vairs brīva nekā.
Bet pagaidām ir vasara. Un man ir pilnīgi vienalga, cik rāda grādīzeris un kas krīt no gaisa. Ne velti Selindžers rakstīja, ka tikai dzejnieki pievērš pārmērīgu uzmanību laikapstākļiem un karina pie tiem savas dvēseles stīgas. Esmu prozaiska - caur caurēm. Ir vasara. Un vēl ļoti ilgi būs.