Sāku rakstīt komentāru illumine, bet nepaguvu.
Zini, man diez kā nepatīk psiholoģija. Bet ir viens vēl padomju laiku psiholoģijas teorētiķis, Levī, kas man patīk. Nevis tādēļ, ka viņa teorijas vairāk atbilstu patiesībai, bet tādēļ, ka tās vismaz ir skaistas.
Un, lūk, ko šis Levī galvenokārt māca - ja tu gribi ko sasniegt, tad drošākais ceļš uz to ir iemācīties pašam to dot citiem. Ja tu gribi saņemt skūpstus, tev jāmācās tos sniegt - un nevis ar aprēķinu, bet ar patiesu domu par otru, pa īstam. Ja tev gribas uzmanību, tev jāiemācas interesēties par citiem - patiesi interesēties, aktīvi un no visas sirds. Ja tev gribas, lai tevi saprastu, tev jācenšas ar visu dvēseli saprast citus. Ja tev gribas, lai par tevi interesējas, velti visu sevi tam, lai interesētos par kādu vai kādiem citiem.
Tas laikam ir stulbi sacīts, un laikam arī nelietderīgi. Bet dzīve būtu skaistāka, ja tā patiešām būtu.