Varbūt, ja es būtu viena, man nevajadzētu celties agrāk un taisīt brokastis diviem katru rītu. Un nevajadzētu katru dienu taisīt vakariņas. Un somas, no veikala nesot, arī būtu maķenīt vieglākas.
Bet man nebūtu neviena paša, kas man liktu konfektes somā, kad esmu bēdīga vai dusmīga. Nevienas pašas šokolādes konfektes vai šerbertiņa vai marcipāniņa manā somā tieši tad, kad tas man visvairāk vajadzīgs un kad es pati to nekad neiedomātos.
Nē, kaut ko tādu vispār nav iespējams izturēt.