Man liekas, par sniegiem es tagad zinu tik pat daudz kā eskimosi, kuriem esot 50 vārdi to apzīmēšanai. Bet tādu līmeni sasniegt nav viegli. Tādēļ jāpamostas no rīta Cēsu rajona "Viršos" un jāsaprot, ka snieg. Sniegam joprojām putinot, eskimosam iesācējam vajadzētu nobraukt kādu kilometru. Un tad iestrēgt. Un saprast, ka tagad laikam viss - ne uz priekšu, ne uz atpakaļ.
Un tad rakt, un stumt. Rakt un stumt. Rakt un stumtu. Rakt un stumt. Rakt un stumt. Un galīgi saslapt un drausmīgi salst, jo vājprātīgi snieg, ir ļoti auksts un pūš tāds vējš, ka gandrīz kājās nevar nostāvēt. Un atkal rakt un stumt. Un atkal rakt un stumt. Un kasīt sniegu ar roku un stumt ar kāju un bakstīt ar galvu. Un pavirzīties varbūt par 5 soļiem visu moku galarezultātā, jo sniegs uz ceļa ir vismaz - es atkārtoju "vismaz" līdz ceļiem.
Četrās ar pus stundās mēs nobraucām kādus 3 kilometrus. Un tos pašus mēs nobraucā tikai tādēļ, ka atbrauca greideris.
Nē, cibe, es zinu, ka tev nevajag zināt, kā ir būt par eskimosu.
Viss, saberu karstā vannā savu smalkāko un dārgāko vannas sāli un dodos atgūt mazliet siltuma.