Shelly - Post a comment

shelly

10:22 pm

Es nedzīvoju, es strīdos. Pēdējā mēneša laikā es to vien daru, kā skandalēju.
Ar visiem un visur - darbā (2 reiz), bankā (1 reizi), mājās (emmmm?), ar vīrieti, nabaga vīrieti (droši atceros divas reizes), ar draugiem, ar draudzenēm (daļa no viņiem kategorijā "draugi/draudzenes" vairs pat neskaitās, kas apgrūtina rēķinus), un ja es sāktu skaitīti arī visus pārējos, pilnīgi nepazīstamos cilvēkus, ar kuriem es strīdos, vienkārši kaut kādus muļķīgus cilvēkus intenetā, uz ielas vai autobusā, vai veikalā, tad man galīgi nepietiktu ne tikai ar abu roku, bet arī ar kāju pirkstiem.
Es vispār neesmu miermīlīgs cilvēks, es zinu, ka esmu asa un viegli uztraucama. Turklāt es joprojām uzskatu, ka praktiski visos gadījumos man bija taisnība. Tiešām bija.
Bet man ir taisnība gandrīz katru dienu.
Un tad es nevaru saprast - vai tiešām es viena pati varu sacelt tik lielu troksni? Tik daudz negāciju? Es viena? Nevar taču tā būt? Nu, un kāpēc viņi visi man uzbrūk - un nevar taču būt, ka viņi visi man uzbrūk? Un tad es varu izdomāt vienīgi to, ka esmu ļoti ļoti nogurusi, un sāku jukt prātā, un vairs nesaprotu, ko daru un visu laiku jūtos aizvainota, un stūrī iedzīta, un kašķīga, un nikna, un ievainota, un man nav ne jausmas, ko darīt. Ne jausmas, ko lai dara, ja visu laiku ir taisnība.

Un man nepatīk. Man tas ļoti nepatīk.