Pirms nu jau gandrīz gada - 2004. gada 1. janvārī - es Cibā rakstīju tā:
"Pirmo reizi mūžā esmu sastādījusi Jaunā Gada Apņemšanos Listi. Tatad - šogad es gribu:
1. Labi pabeigt bakalaurus. Labi uzrakstīt bakalaura darbu (vismaz uz 7).
2. Iestāties maģistros. Budžetā.
3. Atrast darbu. Galvenais kritērijs - lai patīk un sniedz kādas nebūt pozitīvas sajūtas. Iespējamās jomas - žurnālistika vai PR valsts sfērā.
4. Visnereālākais - atmest pīpēšanu vai vismaz samazināt līdz 2 (divām) (!!!) cigaretēm dienā.
5. Uzrakstīt kaut ko labu."
Tagad varu pārskatīt šo sarakstu un secināt, ka esmu izdarījusi visu, ko gribēju. Pilnīgi visu. Visi punkti ir izpildīti. Tas mani nedaudz biedē, jāatzīst.
Bet vienīgais, kas mani patiešām satrauc - man nav ne jausmas, ko vēlēties uz 2005. gadu. Pilnīgi nekādu priekšlikumu. Tiesa, man jau tagad ir ļoti konkrētas idejas, ko es gribēšu 2006. gadā.
Bet galu galā - man vēl ir gandrīz 12 stundas laika, lai saprastu.