Shelly - February 2nd, 2011

07:40 am - Retvītoju

Man ļoti patīk reklāma par psihoterapeitu, kas palīdz pacientam nomainīt interneta provaideri - jo dažreiz cilvēkam tiešām vajag vismaz psihoterapeitu, ja ne psihiatru, lai mainītu paradumus, lai cik muļķīgi un nejēdzīgi tie nebūtu. Tātad - pateicoties up*, esmu atteiksiesi no LMT un viņu milzu rēķiniem, pie kuriem mani saista pat ne obligātais mazcenas mobilais, kas jāatmaksā gadiem, mobilie man, par laimi, ir galēji vienaldzīgi un un uz tiem mani paķert nevar, bet tikai un vienīgi bezgalīgs slinkums, neizlēmība un paradums-otrā daba, un esmu gatava jaunai, superekonomiskai dzīvei Bites paspārnē jau pavisam drīz (tikko kā tiks nokārtots pārslēgums).
Starp citu, man tagad ir tāds kupons draugu aicināšanai uz Biti, tas topošais abonents, kas to uzrādīs, dabūs Ls 10 atlaidi rēķinam.
*http://klab.lv/~up/308844.html

12:46 pm

04:12 pm

Gads gan, protams, ir vēl tikai sācies, bet par šīgada PR katastrofu, domāju, var pasludināt Raču. Viņš nepārtraukti uzstājas ar paziņojumiem, un ar katru no tiem brauc aizvien lielākās auzās.
Vispirms viņš uz karstām pēdām - poētiski izsakoties, palagi vēl nav atdzisuši - neviena nelūgts un neaicināts nāk klajā ar paziņojumu, ka Freimanis miris no gripas komplikācijām. Paziņojums izraisa masu histēriju: jauni, veseli vīrieši sākuši mirt no gripas, gals mums ir klāt.
Pirmais FAIL: izraisīt pilnīgi nepamatotu paniku, jo oficiāli gripa kā nāves iemesls netiek apstiprināta. Turklāt, kā pierāda turpmākie notikumi, panika ir pilnīgi bezjēdzīga.
Jo: tauta pārstāj baidīties, un sāk čukstēties (kas ir visai loģiski).
Pēc tam Račs izlaiž paziņojumu, ka "baumas par AIDS ir piemiņas zaimošana".
Šis jau ir pilnīgs FAIL. Neviena slimība nav apkaunojoša - AIDS tai skaitā. Slimības, it sevišķi tādas, no kurām cilvēki mirst, vienmēr ir traģēdija. AIDS ir visas pasaules traģēdija, un milzīgs problēma, bet tā nav stigma vai kauna zīme. Nevienam nevejadzētu kaunēties no tā, ka viņš ir slims. Neiecietīga attieksme pret cilvēkiem ar smagām veselības problēmām ir gauži nedemokrātiska parādība. Un, galu galā, vesels bars lielisku mūziķu IR atstiepuši kājas no AIDS pavisam atklāti, un fani viņu dēļ turpina čurāt biksēs karstu cauri gadu desmitiem. Vārdu sakot, ja Latvijā būtu kāda AIDS slimnieku atbalsta biedrība un es būtu tās vadītājs, es tagad pat celtos kājās un ietu uz tuvāko beķereju pēc kūkas, ko publiski iemaukt Račam mūlī.
PS - Nu, un tad vēl, protams, uz steidža uzlien vecā odze Stendzenieks un sāk sprediķot, ka sabiedrībai nav tiesību pieprasīt zināt kāda nāves cēloņus. Common - ne jau sabiedrība uzsāka šo spekulāciju, minējumu un fantāziju gūzmu...

09:12 pm - Atskaņas no privātas sarunas

Izlasīju liljabrik komentāru par to, ka dažiem viss dzīvē notiek viegli, bet citiem visu mūžu jālaužas un jācīnās, un tas pat nav atkarīgs no apstākļiem, pārlasīju kuminjsh komentāru par to, ka nav vērts cīnīties, ir jaļaujas ūdeņu plūdumam, kas nes tevi tieši tur, kur vajag, un piepeši izdzirdu klikšķi, klikšķi galvā, kad viss saslēdzās: tas atgādina laiku pirms dzemdībām. Visi bērni pirms piedzimšanas peld ūdeņos, ļoti līdzīgos augļūdeņos, līdzīga izmēra vēderos, vārdu sakot, apstākļi ir stipri standartizēti, bet daži saldi dus, smaida un sapņo jaukus sapņus, kamēr citi spārdās, un vicinās, grozās un ņemās, un ne ar ko nav mierā. Un tā tas turpinās visu dzīvi.
Es jau tolaik spārdījos. Nekas nav mainījies.