Shelly -

10:44 pm

Jēziņ, otais cēliens bija ellīgs, vai nu no iesnām, vai nu no bezgaisa, man uznāca pilnīga smakšanas lēkme turpat stundas garumā, drausmīmi drausmīi drausmīgi nepatīkami.
Toties pēc tam es kļuvu par Saša-telepat, gandrīz kā tas rudais džeks no slavenā padomju mūvija, un aizbraucu mājās, un nolēmu, ka tikko kā ieliešu sev kolu un iebēršu kolā gabaliņu ledus, tā zvanīšu Dārgajam uz K-pili, ledus ne velna negribēja lūzt, bet tikko kā visbiedzot man izdevās to sašķaidīt un iemest sev vienu lausku glāzē, tā telefons jau zvanīja pats.