Vakardienu noslēdzu ar Nacionālā simfiķi un Otello. Bija ļoti labi. Bija arī pietiekami smieklīgi, jo Otello, piemēram, bija baltais, lai gan gruzīns ("nu, tas jau praktiski tas pats - iedomājies, vai tu gribētu, lai tava meita prec gruzīnu!"), toties Dezdemona un Jago gan bija īsti mori (un Jago, manuprāt, pats labākais, lai gan Dezdemonai plaudēja skaļāk). Bet pats skaistākais visā pasakumā, neapšaubāmi, bija Simfiķa 1. vijole - nu, neprātīgi skaista! Ne velti arī puķu pušķis viņai bija pats lielākais - lielāks nekā visiem solistiem kopā. Aleksandram Sokolovam ir labāka gaume, nekā varētu padomāt pēc viņa fotosesijām.