- Tu taču lasi, vai ne?
- Kaut ko.
- Un ko tu lasi?
- Romānu. Bet paliec klusu. Kad tu runā, liesma sakustas, un man sāk kustēties burti.
Otrs pavirzījās nostāk, lai netraucētu, bet sirmgalvja veltītā uzmanība grāmatai bija tik liela, ka viņš nespēja palikt vienaldzīgs.
- Par ko tā ir?
- Par mīlestību.
Izdzirdējis šādu atbildi, otrs pienāca klāt vēl lielākā ziņkārībā.
- Nelej! Par bagātām, gribošām mātītēm?
Sirmgalvis ar troksni aizcirta grāmatu [..].