Tas brīdis, kad apsēdos Mājas svētībā un rasbainieciņš uzservēja man ledus kafiju, laikam bija tas pirmais (un vienīgais) brīdis šonedēļ, kad sajutu, ka man Ir Atvaļinājums.
Atvaļinājums Ir ilga turpat pusotru stundu, tad vilku nomītās čības atpakaļ uzberztajās kājās un rikšoju tālāk: nopirkt autoceļu atlantu mašiņai - ček, nopirkt jaunu čuguna pannu - ček, sākt raizēties "vai es gludekli izslēdzu" (lasi: kur palika auto dokumenti, kāpēc to nav somā, vai es tos pati izņēmu, vai man tos izņēma) - ček.