![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
09:42 pm
Esmu karstuma upuris. Ne gluži tik seksīgā un mistiskā veidā kā dienasgramatas aprakstītā kailā jaunā Jēzus avatāra Raiņa parkā, bet tādā banālā un muļķīgā kā migrēna (kas turklāt, kā mēs atceramies, nemaz nebija īsta migrēna, tikai tā uzvedas). Bija vai nebija, viss kā no medicīnas grāmatās: acu priekšā ņirb, sāpes vienā galvas pusē, nelaba dūša un milzīgs riebums pret visu pasauli un personisko telpu. Atteicos no operas, atteicos no kapusvētkiem, atbraucu mājās, novilku savu kruto kleitu, izvēmu zemenes (pirmās šai vasarā. Pirmās, ko apēdu, i mean) un likos gulēt. Tagad galvas vietā - nevārīta ola, un bez kļūdām nevaru nevienu teikumu uzdrukāt, bet, liekas, dzīvošu (vismaz līdz rītam). Piezvanīja Dārgais, lai painteresētos, kur es paliku, un es žēlabainā balstiņā pieprasīju Pērnes kartupeļu plāksnītes.