![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
09:50 pm
Vēl es šodien pirmo reizi redzēju telšu pilsētiņu uz centrālās galvaspilsētas ielas, starp Ministru Kabinetu un Katedrāli. Braucu garām autobusā, un man kļuva ļoti skumīgi - tādas sašķiebušās teltiņas zem sniega vāliem, starp kokiem izkārtas veļasauklas ar lapiņām, pie ieejas liels plakāts kokos "spēks tautā" vai kaut kas tādā stilā. Apmetnes priekšā, ar nodrupuši seju pret Ministru Kabinetu sniegavīrs bez rokām. Nevienam tas viss nav vajadzīgs, garāmgājējiem vienalga, baznīcai - vienalga, valdībai - arī vienalga.
Mājās izlasīju, ka kādam tomēr nav vienalga, kādam ir nepatīkami. Telšu pilsētiņas iemītniekiem salikti sodi un pavēlēts aizvākties, bet iekšliertu ministrei šis pasākums "netraucē" («Manis pēc viņi tur var dzīvot kaut piecus gadus. Man viņi netraucē» (Mūrniece)). Palika pavisam jokaini. Valsts, kur trūkumcietēji un protestētāji piecus gadus dzīvo uz centrālās ielas pretim valdības ēkai, tiešām nav nosaucāma citādāk kā par failed state.
Un, iespējams, mēs to esam pelnījuši. Mēs ceļam briesmīgu traci par cilvēku, kas vienu nakti pavadījis uz ielas salā, bet ignorējam tos, kas tur dzīvo.