bettyboob - Post a comment

Man šķita, ka es arī šoruden būšu tāds cilvēks, kas visiem uzbāžas ar āboliem. Bet laikam nesanāks, jo mums ir pagadījušies tādi suņi, kas spēj uzlekt pāris metru augstumā lai tiktu pie ābola - tik ļoti garšo. Izlaisti no voljēra, šie suņi taisnā ceļā metas pie ābeles un nereālā ātrumā grābj un grauž kritušos jēpjus. Grauzēju parādi vada Skudra, kurš gan cits. Viņa arī lielā lecēja, tāpēc dažreiz tiek saukta par Porziņģi. Tomis skatās un dara līdzi. Bet Nesija nu gan neies šitik nesunīgi uzvesties - neņem pat smuki nogrieztu ābola šķēlīti no rokas, tikai paosta un aizgriež purnu. Labi, ka Skudra nezina, ka aiz mājas ir vēl ābeles, varbūt man tomēr sanāks kāda pudele sidra garajiem rudens vakariem.