bettyboob

Vakar katrs suns dabūja pa gaļainam ceļa kaulam. Nesija cītīgi strādāja visu vakaru kamēr nograuza tīru. Guļamistabā ar kaulu nākt neļāvām un varēja redzēt, ka suns nav priecīgs atstāt dārgumu nepieskatītu. No rīta kaula nekur nebija. Skaidrs, paslēpts. Pēc brīža meklēšanas kauls atradās otrā guļamistabā... paslēpts ZEM SPILVENA. Pie kam zem pusaudža, vegāna, spilvena.

Tikmēr ārā voljērā - Skudras un Tomi kauli abi atrodas Skudras gultā (un Tomis savu tur diez vai nolika pats).

drīz būs gads kopš esam Sudrabakotos. Esam iedzīvojušies un apguvuši šo jokaino rajonu - mums te ir Kingkonga māja, šausmīgi skaista un ļoti gaišzila Frozen pils, Raganas cepumu māja, Kapenes (tas ir vesels māju puduris, kurā valda kapa klusums un ieeju sargā sargs), Tut Ņeļzja (līdzīgs Kapenēm, bet slēgts, ar vārtiem priekšā). Ir arī Bandītu iela, kuru atdzīvina Rojālis - balts, milzīgs, pūkains suns kā no multenēm. Kad tikko bijām pārvākušies, gāju un domāju, kura diez ir Slepkavas māja, bet tad suncis pie vienas miskastes ošņāja papīreli un tā izrādījās no aploksnes noplēsta Slepkavas adrese.

Kādu brīdi mēģinājām sadraudzēties ar kaimiņiem. Uzaicinājām nākt ciemos uz kaimiņu pasēdēšanu katra mēneša pirmajā trešdienā. Visi teica, jā, cik jauki, labi, labi! Izņemot blakus mājas kaimiņu, kurš atrūca - ņekogda, rabotajem kak čertji! Norunātajā dienā sataisījām sendvičus, friškas, piparmētru dzērienus, un gaidījām. Neviens neatnāca. Pēc mēneša tas pats. Trešajā reizē jau neko netaisījām, tikai pasēdējām ārā.

Bet tagad, izskatās, kaimiņi ir vienojušies, jo ir uzradies kopīgs ienaidnieks - Baznīca, kas nez kā ir dabūjuši atļauju celt privātmājas biotopā (meža kāpās). Prieks redzēt, ka cilvēki spēj sadarboties, un cerams, ka Baznīca dabūs pierauties un novākt pakaļu no kāpas.

Vēl mēs nolēmām uz Jauno gadu šeit rīkot karnevālu ar nosaukumu Shallow Grave. Man šķiet ļoti piemēroti.

Man šķita, ka es arī šoruden būšu tāds cilvēks, kas visiem uzbāžas ar āboliem. Bet laikam nesanāks, jo mums ir pagadījušies tādi suņi, kas spēj uzlekt pāris metru augstumā lai tiktu pie ābola - tik ļoti garšo. Izlaisti no voljēra, šie suņi taisnā ceļā metas pie ābeles un nereālā ātrumā grābj un grauž kritušos jēpjus. Grauzēju parādi vada Skudra, kurš gan cits. Viņa arī lielā lecēja, tāpēc dažreiz tiek saukta par Porziņģi. Tomis skatās un dara līdzi. Bet Nesija nu gan neies šitik nesunīgi uzvesties - neņem pat smuki nogrieztu ābola šķēlīti no rokas, tikai paosta un aizgriež purnu. Labi, ka Skudra nezina, ka aiz mājas ir vēl ābeles, varbūt man tomēr sanāks kāda pudele sidra garajiem rudens vakariem.