Jūnijs 3., 2013

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
22:36 - To The Wonder


Treileris šeit.

Neatceros kad, laikam kādus pāris mēnešus atpakaļ kaut kur atradu šīs filmas treileri, noskatījos, un aizrāvās elpa - viss, man jāredz. Man patīk skaistas, emocionālas filmas, skaisti kadri, filmēšanas leņķi. Pēc treilera likās, ka šī būs filma man tieši laikā. Arī aktieru klāsts labs - Olga Kuriļenko (Man viņa iepatikās no Bonda), Reičela MakAdamsa ir viena no manām favorītēm, kopš viņa parādījās Šerlokā Holmsā, un par Havjēru Bardemu vispār varētu romānus uzrakstīt.
Lai vai kā, vakar beidzot atradu filmu pēc mēnešu pūliņiem, domāju, būs man šodien romantiskais vakars pašai ar sevi, bet beigās tāda vilšanās. Es nespēju to filmu noskatīties līdz galam. Visi vienmēr smejas, ka es esmu tā emocionālā dīvainīte, bet šis gabals pat priekš manis bija par traku. Noskatījos līdz pusei - filmai nav stāsta, varbūt vien tāds kā motīvs, viss pārējais interpretācijai. Lielākā daļa kadru spēlē uz emocijām. Bet es noguru - stunda filmas, bet neviens īsti nerunā, Olga tikai skraida apkārt uz pirkstgaliem, virpuļo apkārt kā balerīna uz narkotikām, Bens Afleks vienkārši izraisīja dusmas ar savu pasivitāti. Bardema loma kā mācitājam, kurš netiek galā ar savu aicinājumu, vienkārši likās ne pa tēmu (varbūt, ka vairāk jēgas parādās pēc tās stundas, kur apstājos). Un visvairāk mani laikam atgrūda fakts, ka es nespēju skatīties uz Olgas atveidoto varoni, kura ir tik ļoti iemīlējusies Afleka attēlotajā vīrietī, ka visa viņas dzīve griežas ap viņu, katrs viņas solis ir viņam, viņa ir gatava visur doties viņam līdzi, gaidīt uz viņu kā tāds kucēns, vienkārši pazaudējot sevi kā sievieti, kā individuālu personību. Varbūt, ka mani tas tā aizķēra, ka pati jūtu, pēdējā laikā pārāk esmu iegrimusi savās attiecībās, un lēni, sāku balansēt uz tās paļāvīgā kucēna robežas, bet šis bija kā pliķis pa seju, cik muļķīgas ir sievietes, pakārtojot visu savu dzīvi un esību vienam vīrietim. Viss kaut kur sākas, un tāpat arī kaut kur beidzas. Un kad tu esi atdevis sevi visu, bet tas otrs pagriežas, un vienu dienu aiziet? Kas paliek tev? Nekas.

(4 piebilda | piebilst)

Comments:

[User Picture]
From:[info]f
Date:4. Jūnijs 2013 - 10:16
(Link)
kaut kas līdzīgs bija rakstīts recenzijās - it kā daudzsološi, a beigās - nekā.
rust and bone redzēji?
[User Picture]
From:[info]colder_
Date:4. Jūnijs 2013 - 15:49
(Link)
interpretee tas negativas emocijas uz savu dzivi, saskatisi,kapec nepatika.
[User Picture]
From:[info]samantta
Date:4. Jūnijs 2013 - 19:42
(Link)
nu bet es jau teicu, ka tapēc, ka pašai bija kā pliķis pa seju.
[User Picture]
From:[info]heda
Date:4. Jūnijs 2013 - 21:56
(Link)
Malika vēstījuma tonī un aizkadra tekstā ir kaut kas tik ļoti vecišķs, kas viņa izteikšanos par bērnību ("The tree of life") vai jaunības mīlu šajā filmā padara par nebaudāmu feiku.
master of procrastination - To The Wonder

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
my tags
architizer
pēdējie klabojumi

> Go to Top
Sviesta Ciba