Decembris 21., 2011
| 16:38 - food, oh glorious food
Ēdiena ieraksts. Jo es esmu vienkārši dzimusi lai runātu, domātu un patērētu ēdienu. Katru rītu mostos ar vienu domu, ka atkal varu ēst, bet nu tas jau ir cits stāsts. Pirmkārt gribēju paziņot, ka puķkāpostu pankūkas ir vienkārši ōsm! (Un vispār tā lapa ir satriecoša, pilna ar visādām lieliskām receptēm, tikai autore ir ļoti rūpīgi sekojusi līdzi, lai tās būtu pēc iespējas veselīgākas, iespēju robežās. Man jau skatoties tās bildes, pilna mute siekalu. Un es esmu no tiem, kas ēdienu blogus skatās, kā citas modes jaunumus) Cepot pankūkas, gan uzpeldēja mūžīgi aktuālais jautājums, kapēc man vienmēr tik ātri piedeg, vai paliek ārpusē traki brūns, kamēr iekša vēl nav īsti gatava? Kā panākt vienmērīgu cepšanos, ja it kā karstumu lieku vidēju, eļļa arī ir, bet man mūžīgi viss vienos dūmos. Kaut kā galoniem eļļas arī nav vēlmes gāzt pannā. Man šķiet tur ir kaut kāda nianse, kuru es vēl neesmu atklājusi. Vēl viens, ne tik daudz ar ēdienu, kā ar uzturu saistīts jautājums - kā lai iedabū iekšā tos sasodītos 2 litrus ūdens pa dienu? Es te konstatēju, ka vispār nelietoju šķidrumu savā uzturā, kas nozīmē, ka staigāju apkārt kā tāds Gobi tuksnesis un vēl brīnos, ka pumpas metās un mati sausi utt. Bet man slikti metās jau vienu glāzi izdzert. Man uzreiz sāk kakls sāpēt, rīvēties, vēders klunkšķ un uz tualeti jāskraida ik pēc pusstundas. Kā tikt ar to galā??
Uz ne pārāk labās nots, sestdien jau Ziemassvētki, jāiet ciemos, naudas tā baigi daudz nav, tad nu man ir doma, ka dāvināšu tādu kā groziņu, kur salikšu mājās taisītus kārumus. Man liekas, ka tas tomēr tā personīgi un jauki, turklāt jāiet ciemos pie ģimenes, kur ne visus baigi labi pazīstu, tapēc nevaru katram kaut ko baigi individuālu dāvināt. Jau paķemmēju internetu, bet ja kādam ir idejas par tādiem diezgan foolproof kārumiem, kurus tajā groziņā likt, gaidīšu ieteikumus, jo man nebūs tik daudz laika, lai ar savām amatiera kulināra prasmēm varētu 5 reizes salaist visu dēlī, aizdedzināt māju, nodzēst ugunsgrēku un vēl pamanīties kaut ko tomēr uztaisīt. Un man vēl pīrāgi jācep, turklāt tā izskatās, ka sestdien varbūt vēl būs jāstrādā.
|
Comments:
Tas, ka jāizdzer 2l tīra ūdens dienā gan pēc daudzu ekspertu domām ir mīts - nav jau tā, ka tu šķidrumu neuzņem vispār, ja nedzer to ūdeni, jo ūdens ir arī ikdienas ēdienā, tāpat arī tēja, kafija utt skaitās. Par saldumiem, man šķiet, ka te ir diezgan vienkāršas un foršas receptes dāvanām - http://www.cetrassezonas.lv/lv/receptes/konfektes/
mīts vai ne mīts, neapgalvoju, ka katru dienu man būtu precīzi lielā pudele jāizdzer, bet es patiešām labi, ja vienu krūzi tējas izdzeru pa dienu, ar to arī mans ūdens patēriņš beidzas, cik nu vien vēl no augļiem, dārzeņiem. un redzu, ka tie, kas dzer to ūdeni, jūtas daudz labāk un, khm, vēders arī strādā labāk, kamēr es visu laiku staigāju kā uzpūtusies bumba un viss sāp :D
paldies, galīgi to lapu piemirsu, tur patiešām daudz labu recepšu :))
Es parasti no saldumiem taisu zhavetas aprikozes,kas izmeerceetas brendijaa un paarklaatas ar kauseetu shokolaadi + veel ieksaa ieliek mandeli vai lazdu riekstu.
Mans vīrietis mani šausmīgi apsmej par ēdienu - es arī visu laiku sēžu recepšu lapās un sapņoju, ka varētu pagatavot to un to, un to. Pirms kāda laika mamma nopirka tītaru, tā viņš tur stāv saldētavā, un es jau nedēļu katru dienu ar siekalām mutē pētu receptes un domāju, ar kādiem brīnumiem to putnu sestdien svētkos pildīšu. Un nabaga vīrietis pa telefonu dabū klausīties manas pārdomas par tītara pildīšanas tēmu. Ēdiens ir .. es nemāku izsacīt, es esmu slima ar ēdienu, lai arī ikdienā man daudz ēst nav laika. Un, nu jā, es nezinu, varbūt es neapzināti esmu sākusi meklēt līdzības, bet tas jau paliek lol, cik daudz līdzīgu lietu es saskatu :D
nu ko es vēl varu teikt. es nepiekopju tradīciju, iepazīt savus cibiņus dzīvē, jo ciba man ir mazliet tāda kā sava pasaule, kuru negribu jaukt ar reālo dzīvi, haha (tikai vienreiz izrādījās, ka viens no cibiņiem, ar kuru komunicējos ļoti aktīvi ierakstos un komentāros kādu pusgadu, bija pēdējais, jaunākais darbinieks manā birojā. tas vēl latvijā bija. atceros, bolījos uz to meiteni, nevarēju saprast, patīk vai nepatīk, nu kā jau ar jaunajiem, un paralēli cibā ar viņu sarakstos, hā :D) bet pēc visa šī man liekas, ka tad, kad es beidzot braukšu uz mājām (tas gan laikam tik vasarā uz draudzenes kāzām būs), mums vienkārši IR jāsatiekas :D
Ar prieku gaidu mesidžu! Jebkurā laikā! :) |
|
|