Decembris 21., 2011
| 16:38 - food, oh glorious food
|
Comments:
Mans vīrietis mani šausmīgi apsmej par ēdienu - es arī visu laiku sēžu recepšu lapās un sapņoju, ka varētu pagatavot to un to, un to. Pirms kāda laika mamma nopirka tītaru, tā viņš tur stāv saldētavā, un es jau nedēļu katru dienu ar siekalām mutē pētu receptes un domāju, ar kādiem brīnumiem to putnu sestdien svētkos pildīšu. Un nabaga vīrietis pa telefonu dabū klausīties manas pārdomas par tītara pildīšanas tēmu. Ēdiens ir .. es nemāku izsacīt, es esmu slima ar ēdienu, lai arī ikdienā man daudz ēst nav laika. Un, nu jā, es nezinu, varbūt es neapzināti esmu sākusi meklēt līdzības, bet tas jau paliek lol, cik daudz līdzīgu lietu es saskatu :D
nu ko es vēl varu teikt. es nepiekopju tradīciju, iepazīt savus cibiņus dzīvē, jo ciba man ir mazliet tāda kā sava pasaule, kuru negribu jaukt ar reālo dzīvi, haha (tikai vienreiz izrādījās, ka viens no cibiņiem, ar kuru komunicējos ļoti aktīvi ierakstos un komentāros kādu pusgadu, bija pēdējais, jaunākais darbinieks manā birojā. tas vēl latvijā bija. atceros, bolījos uz to meiteni, nevarēju saprast, patīk vai nepatīk, nu kā jau ar jaunajiem, un paralēli cibā ar viņu sarakstos, hā :D) bet pēc visa šī man liekas, ka tad, kad es beidzot braukšu uz mājām (tas gan laikam tik vasarā uz draudzenes kāzām būs), mums vienkārši IR jāsatiekas :D
Ar prieku gaidu mesidžu! Jebkurā laikā! :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |