lūk, šis ir totāli limināls stāvoklis

nogurusi gulēju uz dīvāna un blenzu griestos, bet tad atcerējos, ka man ledusskapī ir vakardienas šokolādes sierakūka ar avenēm, un uzreiz kļuvu gandrīz priecīga

šonakt sapņoju, ka pa kādu no Latvijas TV kanāliem rāda jaunu Netflix seriālu "Talent in Latvia", kura pirmā sērija bija par Blaumaņa slepeno homoseksuālo dzīvi

cirslītis, nu. izrādās, atmuitojot paciņu, norādīju svaru gramos, lai gan veidlapā acu priekšā skaidri bija norādīts, ka mērvienība ir kilogrami. ha ha ha, šo saprotu, kad parādās pieprasījums muitas deklarāciju labot, 340 kg smaga paciņa, nav jau brīnums, ka ilgi apstrādā iesniegto deklarāciju, ha ha ha. izlaboju ciparus, nospiežu pogu iesniegt un apmēram tai pašā brīdī saprotu, ka, autopilotā labojot lodziņus, pilnīgi visur esmu aizmirsusi vienu nulli, un tagad sanāk, ka paciņas kopējais svars ir 3,4kg, un es neko vairs nevaru labot, kamēr kāds (droši vien jau desmitreiz izbesījies) muitas darbinieks nav konstatējis kārtējo kļūdu un atkārtoti pieprasījis man veikt labojumus. piedodiet, atvainojiet, es neesmu dumja, vienkārši nevērīga!

We live our lives in the textbook, and letter by letter
I feel like standing on the desk, and screaming "I don't care"
Oh, and I was such a quiet child, oh I, was I?

i bet the starfish wonder

prostituition

tas brīdis, kurā nosūti saviem katoļticīgajiem vecākiem lūgumu parakstīt iniciatīvu par partnerattiecību tiesiskā regulējuma ieviešanu

let's see how this goes

cibas trends: pārgurušas, pārstrādājušās sievietes

A: esmu sapratusi, ka man labāk patīk strādāt džinsās, nevis pidžamā

"there is a dead rotting rat. there is no ignoring it. i laugh to myself as i remember what i reminded one of my friends in LA over the phone the other day, something my favorite yoga teacher used to say:

help is not on the way."

tik daudz dusmu

šodien saņēmu individualizēto uztura pārskatu no BIOR pētījuma, kurā piedalījos... pirms gada. toreiz viņi solīja, ka individuālos rezultātus saņemšu 2 mēnešu laikā, un kopējos rezultātus tad, kad pētījums būs beidzies, tātad, pēc gada, pusotra. izskatās, ka viņiem plānošanā būs ieviesušās kādas neprecizitātes, haha.

mani pārsteidza divas lietas: pirmkārt, es uzņemot pārāk maz kaloriju (lol, pasakiet to maniem apaļumiem), otrkārt, ar visu manu mērķtiecīgo spirulinas patēriņu, lai uzturētu vairogdziedzerim draudzīgus joda līmeņus, sanāk par maz joda. pārējais viss bija apmēram tā, kā biju iztēlojusies, un visai normāli.

vienīgā nelielā problēma ar šo ir, ka tas tomēr negaidīti ļoti trigerē manas kontrolējošās tendences un šķietami galvenokārt atrisinātos ēšanas traucējumus, un tagad būs riktīgi jāsaņemas neatsākt histērisko visas pārtikas uzskaiti un to brīnumaino pasauli, kas nāk ar šo komplektā. nu, gan jau. gan jau kaut kā.

esmu izvirzījusi sev reālistisku dzīves mērķi: vismaz nomirt, sevi (vairs) nenosodot

varbūt gribētu kādreiz būt tāds cilvēks, kurš var atļauties savam mājdzīvniekam hidromasāžu ar ozonu

A: bet visa tā plānošana pieprasa daudz smadzeņu. vieglāk ir nomirt!

- you don't know anything about me!
- i know EVERYTHING about you. you are an open book written for VERY dumb children.

šķiet, esmu sākusi kaut kā skaidrāk/personiskāk saprast cilvēces (nosacīto) apsēstību ar fantāziju par ceļošanu laikā vai paralēlajām realitātēm. nu, vai vismaz pēdējā laikā vairāk par to domāju. būtu tik ērti, ja būtu iespējams pamēģināt vairākas savstarpēji izslēdzošas izvēles - pieņemt vienu, tad atgriezties izejas punktā un pieņemt otru, un izvēlēties to, kas patīk labāk. protams, ka arī šim ir neskaitāmi daudz problemātisku blakusparādību, bet es saprotu to sentimentu. racionāli, protams, es apzinos, ka tas, cik (tieši šajā "vai izvēlējos pareizi" kontekstā) apmierināta es būšu ar kādas izvēles rezultātu mazāk atkarīgs no tā, cik kaut kā "objektīvi" labāks tas ir par alternatīvām, vairāk ar to, cik ļoti es nosliecos par labu šaubām vai dzīvošanai realitātē. taču doma par to, ka būtu iespējams reāli salīdzināt dažādas savas dzīves versijas.. tas varētu būt arī vilinoši, vai ne, ne tikai šausminoši.