šonakt sapņoju, ka biju spoks. sākumā gan es to nezināju, biju tāda kā apjukusi kādā svešā pilsētā, zināju tikai to, ka esmu atbraukusi uz kāda cilvēka, kas man ir ļoti svarīgs, bērēm. vēlāk, kad sapratu, ka neviens mani neievēro, jo esmu spoks, apjautu arī, ka tās laikam bija manis pašas bēres. tad es satiku vienu vīrieti, kurš mani varēja redzēt utt, un tad mums bija kaut kādas tādas savādas attiecības, kuru ietvaros mums bija arī sekss visādās interesantās, publiskās vietās (es gan īsti nesaprotu, kā tas varēja funkcionēt, bet tā nu sapnī bija).viņš diemžēl bija precējies, un diemžēl es saku tādēļ, ka uz sapņa beigām, kad viņš jau bija novecojis mazliet, tās mūsu attiecības kaut kā bojāja viņa laulības kvalitāti, un viņš nebija priecīgs

šodien arī satiku trīs kaķus, tos pašus divus melnos, un vienu citu raibu, tad vēl trusi pludmalē un daudz putnu. vēl es ēdu vaļa steiku. mēs nekur īsti ārpus reikjavīkas vēl neesam bijuši, izbraucieni sāksies rīt, bet man viss jau patīk, izņemot uz vakariem mammu, jo tad viņa ir nogurusi un kašķīga, un arī man vairs nav spēka nekad nekļūt nejaukai

vēl es mazlietiņ skumstu, ka tieši tai dienā, kad mēs iebraucām, beidzās geju praids šeit, un vienīgais, kas ir palicis, ir varavīksnes karodziņi un citi varavīkšņaini rotājumi daļas veikalu un kafejnīcu skatlogos, kuru klātesamību es vecākiem laipni izskaidroju, un tad mamma sāka uzlūkot katrus divatā vai trijatā, piemēram, pusdienojošus vai vakariņojošus vīriešus kā potenciālu geju pāri, tādā nicīgā tonī izsakoties par to, cik viņi "draudzīgi" savstarpēji izturas.
man jau būtu paticis paklausīties geju kora bezmaksas koncertu vai piebiedroties starptautiskā literatūras pastaigā, bet nu, acīmredzot nepienākas, heheh. bet karodziņus redzēt man patīk. salīdzinoši daidzos skatlogos tiešām viņi ir.