nu, ir tomēr zināmas tendences cilvēkiem, kā mēģināt/nemēģināt pēc šķiršanas "dabūt atpakaļ", uzturēt/neuzturēt draudzīgu kontaktu, uzkurbulēt sevi ar činkstēšanu pēc bijušā vai ne... tādas predispozīcijas, kas tomēr nemainās, lai kāds arī nebūtu konkrētais gadījums. rīcības principi. manējie, manuprāt, ir konstruktīvi un atvieglo pārmaiņu procesu - tā ka gala rezultātā es baigi nemokos ar žēlabām, -- viegli tieku pāri notikušjam. nu, un tad ir ļaudis, kas vienmēr šķiršanos uzskata par pasaules galu, nevis tikai dabisku dzīves sastāvdaļu, un tad ir grūtāk.