pizģec, dzejas pasākumi ftw. pēc tam mājās netīšām atslēdzos pie ieslēgta datōra, izdzērusi visu atlikušo tīrkultūru.



pasākumā bija tāds creepy vīrietis einārs (attēlā - sirmais vīrietis tieši blakus eduardam veidenbaumam), kurš gan ļoti skaisti spēlēja ģitāru, bet by god, cik viņš bija savāds un iejaucās visās iespējamajās sarunās ar kaut kādiem stāstiem iz viņa dzīves, kas pat ne vienmēr bija ļoti saistīti ar tēmu. tas pats par sevi nebūtu nekas traks, jautri un informatīvi, protams, bet viņam bija tāds caurpieres skatiens, it kā viņš gribētu mani apēst, bet nevis tādā seksīgā veidā, bet vienkārši tā kā kaut kāds vilks, kurš skatās uz dzīvnieciņu, kuram tūlīt pārgrauzīs rīkli. vēl viņš man vairākkārt teica, ka es piestāvu rabarberiem. un ka viņš man atļaujot lasīt dzeju (to gan tikai vienreiz, bet tas man šķita īpaši absurdi, jo kā gan viņš vai kāds cits varētu man aizliegt to darīt? tā es arī pateicu, un tad viņš palika domīgs un aizgāja lūkoties gleznā). vēl viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas aiztiek citus, kad ar viņiem runā - nu tur, uzliek roku man uz pleca, muguras, etc, vienkārši pretīgi. man riebjas tādas lietas no cilvēkiem, kuri nav kaut kādi man ļoti tuvi un kurus es negribētu aiztikt. hell, man pat lielākoties nepatīk, kad mana mamma tā dara.

dzejas pasākuma lielākais sasniegums gan bija ivars šteinbergs. es zināju, ka šis jauneklis raksta lietas un zināju, ka viņš ir iļjas labākais draugs vai kaut kā tā, studē baltu filolōģiju, atcerējos, ka viņš spēlēja savulaik arī acid rain, zināju, kāds viņš izskatās, bet es nezināju, ka viņš ir viens no vislieliskākajiem dzejoļu cilvēkiem tajā nosacītajā "paaudzē", kurā mēs visi te ietilpstam. sasodīts, viņa teksti man patika labāk par manējiem! to gan es varētu mēģināt norakstīt uz faktu, ka man ir liela deva paškritikas un viņējos es esmu tikai dzirdējusi, ne lasījusi, un lasīja viņš arī patīkami izteiksmīgi. bet man ir aizdomas, ka patiesībā tas ir saistīts ar faktu, ka viņš vienkārši ir ekstra talantēts. jo jāatzīst, ka tas, ko viņš tur lasīja kalāčos, bija iespaidojošāk nekā iepriekš ar sajūsmu minētā kolēģa jāņa grāmatas atklāšana. man ļoti patīk 'virve' un es zinu, ka tur viss ir quality stuff, bet tas neatstāja mani ar atkārušos žokli. varbūt tāpēc, ka tas nebija pārsteigums, var jau būt, bet man vienalga, man patīk sajūsma. tagad es gaidīšu, vai viņš pildīs solījumu man atsūtīt vēl kaut ko, un tad varēs redzēt, kā mainīsies vai nemainīsies mans viedoklis par šīs persōnas dzeju.

tikai žēl gan, ka šogad uz pasākumu nebija atnācis foršais suns no pagājušā gada.