satinies deķī gaida ūdens tvaikus
sarāvies mazs kā cukura gabaliņš
kūst pasaules tējā
/krišjānis zeļģis
jā, jā, jājājā.
un grāmatiņa tieši tik gara, lai, braucot autōbusā, var izskriet cauri, un tad mājās vēl, lēnām, pa vienam, nu, tā pakāpeniski vēlreiz skatīt. un zināt, ka es to darīšu vēl.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on December 4th, 2010 at 06:56 pm
es arī tā jūtos