satinies deķī gaida ūdens tvaikus
sarāvies mazs kā cukura gabaliņš
kūst pasaules tējā

/krišjānis zeļģis





jā, jā, jājājā.
un grāmatiņa tieši tik gara, lai, braucot autōbusā, var izskriet cauri, un tad mājās vēl, lēnām, pa vienam, nu, tā pakāpeniski vēlreiz skatīt. un zināt, ka es to darīšu vēl.