tā kā vakar, kad nebiju uzvilkusi savu pēdējā laika iemīļotāko ziemas džemperi, nākot mājās no mēģinājuma, izdevās nosalt, un es joprojām tā līdz galam nespēju pierast pie tā, ka tagad man patiešām mēdz salt, tad šodien, no cibas uzzinājusi, ka būšot superauksta diena, nolēmu, ka rūpīgi jāsagatavojas, pirms dodos ārpus mājas. rezultātā izdevās apģērbties tik labi, ka, ja nesaltu seja, pēc ķermeņa t° sajūtas būtu grūti noticēt, ka patiešām ir ziema, nevis patīkams pavasara laiks.

manuprāt, visa atslēga ir saģērbties kārtaini tā, lai starp kārtām paliek brīva vieta gaisam, kurš tad palēnina ķermeņa siltuma transferēšanos pa tiešo uz apģērba ārējo kārtu, bet varbūt tās ir pilnīgas muļķības un man vienkārši paveicās.

man šodien (virs apakšveļas) zem mēteļa, par kuru man visi prasa, vai ziemā tajā nesalst (nē, parasti nesalst gan!), mugurā bija:
- kaut kādas biezās kokvilnas zeķubikses ar nogrieztām pēdām
- pa virsu ~džinsu bikses, kas ir tieši tik brīvas, lai rastos krunkas gaisa kabatiņām, hah
- tank top
- plāns, brīvs džemperītis ar pusgarām piedurknēm
- flaneļa krekls (liels, vīriešu)
- akrila džemperis (pietiekami liels, lai visam uzvilktu pa virsu, vīriešu)

un tad, protams, burvīgie goretex zābaki un cimdi no islandes.

un, goda vārds, arī kādas desmit minūtes stāvot uz vietas tai vējā, es jutos tiešām ļoti, ļoti silti un patīkami, ja neskaita seju. BRING IT ON, WINTER!