fuckfuckfuckfuck

pamodos no tā, ka suns gārdza kā žņaugts, tagad gandrīz visu laiku izklausās pēc vibrozvana, nevar piecelties/nostāvēt un noteikti ir aukstāks, nekā jābūt. līdz klīnikas atvēršanas laikam vēl pusotra stunda, un, stulbākais, es nezinu, vai man ir šobrīd brīvi pieejams tāds naudas daudzums, lai varētu tur iebrāzties, kliedzot "dariet kaut ko, man vienalga, cik tas maksā", jācer, ka tētis drīz būs augšā un varēs ieskaitīt kontā kādas rezerves. šis viss ir tik ārprātīgi, es nesaprotu, kāpēc tas notiek, es gribu, lai tā nenotiek. tb, es vienmēr biju iztēlojusies, ka, ja viņa nomirs, tas vienkārši notiks, nevis tā, ka kaut kas notiek, un es nevaru saprast, vai viņa mirst, vai arī man kaut kas ir jādara. ļoti reti ir tādas situācijas, kad es ceru, ka tūliņ pamodīšos un izrādīsies, ka viss briesmīgais ir bijis tikai slikts sapnis. nu, šī ir viena no tām.
derētu arī pasaku variants ar dziedinošajām asarām. to man krājumā ir daudz. tikai diemžēl, šķiet, bez maģiskām dziedinošām īpašībām.