kā stāsta tūrismā strādājoši draugi un pazīstamas grūtnieces, centrālās stacijas labierīcībās pacelta cena no 50 uz 60 centiem
kas tas vispār ir par skaitli, es prasu, man lūst galva
seismiskas izmaiņas inflācijā tātad
šajā sakarā man jums jautājums
tiem, kuri tirgo (vai pērk) tulkojumus ar taksi par vārdu (jokus par takšiem šodien ne, paldies)
kādi ir puslīdz aktuāli skaitļi tā kunga divtūkstoš divdesmit piektajā gadā?
man šāda veida tirdzniecība tik ilgi bijusi tik margināla, ka taksei ir kādi padsmit gadi, jāatsvaidzina skats
ja nav grūt, uzrakstiet komentāriņos
komentāriņi skrīnoti, saprotams

rasbainieka kvartāla atskaitēs "ko es darīju saulgriežu brīdī" (esmu tumsoņa un visus saulstāvjus un saulgriežus saucu vienā vārdā, gaidiet uzlabojumus nākotnē, varbūt būs)
gulēju gultā un mācījos arābu valodu duolingo

nēnuko, apsveicu mārtkōru

vakar vakarā tā pirms vienpadsmitiem minos uz pilsētu, no dzelzceļa muzeja uz lādējamās stāvvietas krūmiņiem pāri ielai atjoņoja kāds no tiem zebiekstveidīgajiem, bet neierasti īsu rumpi un ļoti tumšas krāsas
šovakar zaķusalā, kad ar usni gājām no pirts lekt daugavā, mums (vai drīzāk tomēr laipai) garām nopeldēja bebrs
pēc tam īsi pēc pusnakts braucu mājās pa mūkusalas ielu, pie apgriešanās spota pretī bibliotēkai kādu gabaliņu man priekšā izļepatoja prāvs zaķis un pa ielas vidu aizjoza augšā uz tiltu
pārbraukusi mājās, vispirmām kārtām nočekoju, vai eži jau pilnā sparā nejandalē pa dārzu
nejandalē, bet arī nedomāju, ka viņi vēl guļ, vnk nesatiku

pērļu žņurdzītāji ir mans mīļākais latviskojums pēdējā laikā

nēnu par gada vārdiem un nevārdiem un visu šito zvīņām no acīm (tiem, kam bija) būtu bijis jānokrīt jau viņgad pēc sāļviras
(diskleimēju – ar verdzisko paklausību šādam principā marginālam un ne vairāk kā izklaidējošam pasākumam man ir problēmas kopš senā aplikācijas gada, jo ar tā nepatīkamajām sekām prof. kret. gaitās sastopos bieži joprojām, tas mani skumdina)
bet ceru, ka pie līksmā "sarakstā bija arī tādi brīnumjauki jaunvārdi kā skrāpele" vēl pa kādai zvīņai nobirst visapkārt
latvijas tirgū produkts ar pavisam oficiālu nosaukumu skrāpele pastāv un pat iet rūkdams jau gadus vismaz astoņus
nē nē, mēs neredzam, mūs neinteresē, mums nav saistoši, la la lā

dārgie draugi, nopietns jautājums
tinderim ir latviešu interfeiss?

starp visām jautrajām lietām, kuras atnesa kvīkends, ir šāds stāsts no vācu draudziņa:
klases ekskursija uz berlīnes zoodārzu, klase ir kāda piektā sestā
tusē klase pa zoodārzu
vienā brīdī kāda klasesbiedra mugursoma ieņem tādu savādu neregulāru formu un slapju arī
neko, klase tusē tālāk
kad ekskursija jau gandrīz galā un klase soļo uz izeju, viņiem pēkšņi pakaļ rikšo apsargs un auro "stāvi, atdod pingvīnu!"
nācās vien somas neregulāro slapjo saturu krāmēt ārā un atgriezt pingvīnu štābiņā
klasesbiedrs esot ticis visās apriņķa avīzēs
(ja kādam ir sīka vaļa, droši pārbaudiet, es šo ielieku plauktiņā too good to check jeb tgtc – koncepts, ar kuru iepazinos pračeta biogrāfijā, kuru akurāt šobrīd lasu)

visā tajā globusu virpulī maz kurš pamanīja, ka gints soctīklos vakarnakt ielika vienu tādu maziņu "flow is now available in digital in the us", un pat es ar savām saspicētajām antenām uzreiz neierubījos šī neuzkrītošā steitmenta praktiskajās implikācijās
un tad cilvēki komentāros jautāja, kur tieši, un citi cilvēki laipni atbildēja – available on apple, amazon, and fandango at home, purchase or rental
un tad man pavisam godīgi acīs saskrēja asaras
nu jo jūs varbūt atceraties pirms kāda laika pirmo filmas audioaprakstu latvijā
ir mazliet gājis laiks, un nu jau ir tapis arī otrs, es pat teiktu, ka divarpus
jo straumei ir gan latviski, gan angliski
created and voiced by yours truly (created ciešā sazobē ar manu brīnišķīgo konsultanti, kuras cibasvārdu nesaukšu, bet jūs noteikti varat iedomāties)
un tagad vājredzīgi un neredzīgi cilvēki štatos var jebkurā no šīm platformām piedzīvot šo brīnišķīgo filmu civilizētajā pasaulē pavisam ierastā veidā
is this even real?

p.s. mums te ir kāds štatos? vai ar štatu kontu? kuram nav žēl iznomāt vai pat nopirkt un nočekot? vai tas patiešām patiešām tā ir? sūtiet viģikus! aaaaaaaaa

festivāls nēsā tā ka prieks, un tas ir visādos līmeņos
šodien piemēram backsteidžā rēcām tā, ka pulkstenis ziņoja par 90 decibeliem (un tas pat nenotiek visos koncertos piemēram)
bet vispār es tikai gribēju jūs informēt par pilnīgi random faktu, kuru festivāls pilnīgi randomā kārtā ir man uzskalojis
ilona brūvere astoņdesmitajos minhenē ir strādājusi pie mēmā kino klasikas restaurācijas – metropole, dr. kaligari kabinets, nosferatu (aaaa!)

dienās sabiedriskā dzīve uzskaloja brīnumjauku leģendu
viens no brāļiem hiršiem rādījis māsai bērnībā romāna varoņa klipu
un stāstījis, ka šitā beibe ir traģiski mirusi no narkotikām, kāds zaudējums
principā sanāk, ka šitais ir viss pēcnāves dzīve, apm.ņurd.

nu ko, cepumi cibā?

kam brat summer, kam lapseņu vasara
līdz tā kunga divtūkstoš divdesmitceturtajam gadam man lapsene bija iedzēlusi tieši vienreiz, kaut kad pļaviņā un dibenā, tas bija jautri
un tagad divu nedēļu laikā:
a) sārnatē tālajā šķūnī gāju lasīt kokmateriālus priekš baltic analog lab, uzzināju, kur man tur ir lapseņu midzenis (iedzēla tikai viena un mugurā)
b) aizaizviņdien viļņā pie brokastīm kafejnīcā palīda zem kleitas, bet veikli neiedzēla dibenā, tika līdz plecam (caur šķēršļu zonu) un tad
c) šodien rīgā dārzā karot veļu iedzēla kājas īkšķī (un man bija čības kājās!), lūk šīs ir elles sāpes

nekad mūžā nebiju redzējusi tik daudz dvīņu ratu kā dūmu zārka zēnu 24 stundu koncertā

vakarnakt dziedāju karaoki teātra bārā
(tur jauni īpašnieki, jaunas lietiņas)
tik dīvaini atgriezties melnajā caurumā
pēc šiem gadiem, stipri citā dzīvē

šorīt cēlos agrāk nekā vakar iegāju gulēt

odi sakoduši abus ausu galus

dārgā liepāja, pie jums mēdz kaut kur publiski un kolektīvi skatīties eirovīziju? tb vai ir iespēja ceturtdienas vakarā ielīgot kādā lokālā un palūrēt pusfinālu? draugs prasa (pa īsto, ja kas, bet es arī iešu)

ir klāt tā sezona, kad "mazliet aizsēdēties bārā" jau nozīmē iziet no tā pa gaismu
lūk, īstenā "esam pārziemojuši" mēraukla