Raaha

viena lieta, ko es mācos, ir attiecības ar bērniem. Ti, kā tās veido citi, lai uzaudzinātu feinus bērnus. Un pētu tos, kuriem tādi sanākuši. Jau no jūnija auklēju domu, ka tādi feini 3 bērni noteikti ir audzināti citādāk. Un tad ģimenes māte man pastāstīja vienu faktu, kas liecināja arī par attiecībām kopumā.
Māte esot no rītiem cēlusies agri ( ap 6), lai saceptu bērniem pankūkas. Agri arī tāpēc, lai vēlāk bērnus netraucētu. Netraucētu doties viņiem uz skolu. Tas pat manam prātam nav aptverams! ( ne tas, ka cēlās agri, tur cits stāsts, bet gan tas, ka mamma varēja tā pieņemt bērnu brīvību. Paļauties. Dot laiku, telpu, arī iespēju kļūdīties).

Muša. Pieņemu, sieviete. Ielidoja vannas istabā, apsēdās uz spoguļa, grozījās, grozījās un ... pakakāja!

Garastāvoklis:: aizdomīks

o, es jau ēdu plovu!
Vēl es slinkoju. Un apkārt visi rosās. Neparasti.

"Ja es braucu uz Kuldīgu, vai ir iemesls domāt, ka es nokļūšu Jēkabpilī? " M. Ķirsons.

pirms laika ņarkstēju, ka puiks iestādīja šķēres bumbā. Nu varat mani apsveikt, šodien es tieši tādā pašā formā piebeidzu otro bumbu.

Garastāvoklis:: karmas atriebība

atcerējos, ka jāpieraksta:
- baro kucēnu, kamēr mazs, citādi izaugs rīma.

knēvelis skatās Matrix un grasās lēkt no krēsla uz gultu.. Arī viņš tā gribot iemācīties lekt! Tagad es saprotu, kāpēc šitās filmas jārāda bērniem nepieejamam laikā!

eh, virtuālā pasaule!
atcerējos jaunību, nu labi, laiku pirms 8-9 gadiem, kad ļoti gribējās iepatikties. Kad reiz ar vienu pasniedzēju filosofējām, kā likt otram saprast, ka esi labs cilvēks. Toreiz man likās maza kaķēna murgi viņas teiktais, ka bieži, jau ieejot telpā un ieraugot cilvēku, mēs zinām, ka šis ir jauks, patīkams cilvēks. Un šis cilvēks nav teicis ne vienu vārdu.
Tomēr virtuālajā vidē Tevi uztver caur vārdiem. Caur to, vai spēj ( ja tā godīgi) mazliet padarīt mūsu dzīvi krāšņāku, vai var piedāvāt ko interesantu, jaunu. Tā teikt- biki adrenalīna.
Vārdu sakot, attiecības pastāv tik ilgi, kamēr tās vairāk dod nekā ņem.
Tagad varētu lepni teikt- man ir vienalga, kādu iespaidu es atstāju uz cilvēkiem, taču tie būtu meli. Tā nav, tomēr nav arī spīdošās acis un vēlēšanās piedomāt pie tā, kā nu sanāks, ko nu citi padomās, kā uztvers utt..
Varbūt es vnk negribu "piestrādāt"?

Garastāvoklis:: drusciņ rāmāka
Mūzika: Man patīk būt spoguļa abās pusēs, Tev patikt un ...

a bet tagad es laikam rīkošos līdzīgi fadu un svītrošu ārā mamuts,  jo nav jau tak jēga turēt sarakstā cilvēku, kurš neko neļauj komentēt tiem, kuri nav viņa listē....</span>

Garastāvoklis:: NIKNS

Viņam nu jau 4,5 gadi. Viņai - 2. Viņš nu jau prasa naudu, lai varētu veikalā iepirkt saldējumu Viņai. Viņa esot jāiepriecina.

mmm... labi!
Pēdējās dienās biki par daudz alko, biki par maz miega ( vidēji 4 h d/n), bet ir labi. Vai varētu teikt- stipri labāk, nekā varētu būt. Un tas priecē. Varbūt vēl vecums nav tik liels? Vai arī visu virza gribēšana labi justies?
šodien tāda labi iesēdēta zālīte apkārt ugunskuram ( tikko tik beidza kūpēt), rāms laiskums un našķi.
Mīļš paldies līdzpriecātājiem- manējiem ;)
(p.s. žēl tik, ka nevienam tā arī neizdevās iemūžināt to bildi ar ļautiņiem zem plēves, kamēr bija ienācis Lielais Mērcētājs)

Jocīgā vietā dzīvojam. Skatos Meteo.lv info un secinu, ka Rīgā pūš ZR vējš, Skrīveros DA, Bauskā Z. Uz kuru pusi vējš pūš mūsu pusē? ;)

Paturpinot fanija s iesākto tēmu par latviskumu un bailēm strīdēties atklāti: vai tik mēs neizvēlamies strīdā neteikt citiem patiesību tieši tāpēc, ka pašiem nepatīk dzirdēt patiesību?

Un cik vispār man būtu dūša pateikt otram ko nepatīkamu, zinot, ka tas sāpēs?

O. Vailds - cik neparasti ir dzirdēt aiz durvīm to, ko par tevi runā citi. Un cik tas viss ir patiesi. ( nu kaut kā tā viņš teica).

patiesību sakot, man ne pārāk gribās dzirdēt, ko par mani aiz muguras runā citi. Ļoti lielas aizdomas, ka tad es uzzinātu, ka esmu tālu no tā baltā - pūkainā tēla, ko esmu uzbūrusi savās acīs :) protams, es mēdzu arī necienīgi par sevi izteikties, tomēr man uz to ir tieši tādas pašas tiesības, kā mātēm teikt, ka viņu bērni ir neklausīgi ( lai nu kāds cits iedomājas viņas cukurdūkulīti aizvainot) ....

šovakar bija ļoti, ļoti labi! Paldies, ka piekritāt šai avantūrai!

aj, laiks traki skrien. Laikam pat pareizāk būtu teikt- lido.
Ieskrēju šeit pašķirstīt jaunākās baumas, šķiet, bijis jautri- villa plūkāta :) žēl, ka nesanāca stāvēt blakus un turēt īkšķus(labi, applaudēt).
Pa šīm dienām paspēju mazliet par daudz noķert sauli, satikt sen nesatiktus cilvēkus, dusmoties par neciešamo karstumu un brīnīties par krusas graudu lielumu ( i kam man bija puķes uz lodžijas salikt? )
Vispār jau patīkami, mūsu pagalmā beidzot sāk ieaugties zālīte, pirmo kārtu onkulītis nopļava ( slava viņam!). Esam gandrīz saposušies jāņiem ( es te tā, reālistiski :D )

Ja Tu nepriecāsies, zaudēsi cerību. Ja Tu neuzticēsies, zaudēsi ticību. Ja nebūsi gatavs upuriem, neiegūsi mīlestību. (P.Danovs.).

Pajuka paredzētā Lieldienu pavadīšana. Nu tagad sēžam un prātuļojam "kuda podatsa, komu atdatsa" vai arī "kam uzkrist uz galvas" ?

Nu zdrastji! Sākās - mammu, mums vajag kādu dzīvnieku!!! Es šitam biju morāli nobriedusi pēc kādiem gadiem 10mit.