Raaha

Vakar kapitulēja mana prasme menedžēt 2 bērnus.
Kamēr lielais trenkāja akmeņus pa ledu, es tā teikt izgāzos pilnā komplektā ;) Ro iestādīja šķēres lielajā bumbā. Varētu jau teikt- sīkums, tomēr tā ir ģimenes miera ķīla, jo Al mieg un ēd tikai šūpināts uz bumbas. Kamēr es apkārt grozījos, Ro paspēja ielīst līdz pat elkoņiem sākotnēji 5mm lielajā caurumā. Kā nojaušat, labot nava jēgas.
Taču nākamajās 5 minūtēs tika pārplēsta it kā ārēji nekaitīga rotaļlieta (balons ar uzzīmētu ģīmīti, pildīts ar miltiem līdzīgu pulveri). Uz šitādiem bija jāraksta ar lieliem burtiem: "kategoriski aizliegts pārdot vecākiem ar vājiem nerviem! ". Abi bērni baltiem ģīmjiem, rokām, drēbēm. Dīvāns arī baltā pūderējumā. Sākumā nevarēju saprast, kuru glābt pirmo. Izģērbu abus un uzbruku putekļusūcējam. Jautrākais, man nezināmu fizikas spēku ietekmē, vēl arī putekļu sūcējs deva pa nagiem , kad mēģināju to visu iesūkt.
Pagāja jau gandrīz pusstunda. Jau sapriecājos. Manā vecumā šitādu muļķību! Skatos- kakao krūzē samērkts krietns ducis krāsaino zīmuļu!!! Manu dzīvniecisko vaidu šite nevar ierakstīt, taču nākamajā brīdī es skaloju zīmuļus, liku tos žāvēties un beidzot nespēkā nogāzos krēslā...
Šitā fonā mazā vēlme apēst dzijas gabalus, rakņāties pa rozetēm jau ir sīkums ;)
Un šodien jau ir jauna diena...

Tas no 2007.gada februāra Santas, intervija ar Agnesi Zeltiņu. Bravo, Latvijas Pasts šonedēļ atnesa!

"Mani neinteresē sižeti, es meklēju atbildes. Domāju daudz par daudz. Lielo gudrību atbrīvot prātu, sasniegt nedomāšanu vēl tikai mācos. Pēc tam, kad darbs prasījis no manis maksimālu pieslēgšanos, es cenšos sevi turēt saudzējošā režīmā. Mācos dialogu ar sevi - harmonisku, klusu, mierīgu."

Parakstos zem katra vārda. Laikam par mani runāc ;)

aha, tas labi. Pēc šitā  es sanāku sieviete un bērni arī atbilst pēc dzimuma :D 

p.s. ja nu kādam noder :)

Pēdējā laikā katru tēmu, kas agri vai vēlu nonāk pie sarunām par karu, es izjūtu ar bailēm un tādu dīvainu savilkšanos sirds rajonā. Var jau būt, ka viss tikai tādēļ, ka man ir divi dēli un potenciālie "karavīram īss mūžiņis kā vasaras launadziņis, kā ūdeņa burbulītis". Var jau būt, ka tas mani neskars. Ja paveiksies, nebūs jāpiedzīvo "patriotisma sakāpinājums", kad mātes un sievas pavadīs savējos... Nē, patiesībā es to visu dziļi ienīstu.
Nopirku CD "Skaistākās dziesmas". No 13 skaistākajām dziesmām puse par karu. Esam to tik bieži piedzīvojuši, kādēļ katru reizi sākam no jauna vīstīt dūres un aut kājas. Sevišķi jau kļūstam aktīvi, ja pašiem nav jāstaigā ar šaujamo(kad ziloņi kaujas, cieš zāle). Ka tik globāli viss smuki.
Sagribējās citēt no Andras Menfeldes "Adatas" ( par 2003. gadā organizēto protesta akcju pret karu Irākā): "Pienāk puisis nogurušu seju, skumjām acīm saudzīgi noliek fotogrāfiju, kā paslēpdams. Tur viņš redzams karavīra formā, braši satvēris automātu. Jauna sieviete mani iztaujā, kādas fotogrāfijas drīkst... Es stāstu par pacifistu- suni. Viņa pasmejas reizē ironiski un skumji, nosaka, kas nu kuram dārgākais un, ielikdama fotogrāfijām paredzētajā akvārijā tumšu bildi, aizsteidzas. es pētu un nesaprotu, kas tie par zvaigznājiem. Blakussēdētājs studējis medicīnu, pamāca : "redzi... te galva, te kājas..." Un nu es arī ieraugu- cilvēks. "

bērns grauž govij kāju, spārda lācīti un šķelmīgi skatās uz ziloni:)
un kāds vēl apgalvos, ka bērniem viegli!

Tikko viens no VUGD gudri runāja: " Šobrīd Bābelītes ezerā peldās vidēji 400 cilvēki. To mēs saistam ar karsto laiku, jo aukstā laikā šādu parādību mēs nenovērojam."
Zinātnieks. Atklāja 11. dimensiju! Nu un tādu laiž TV...

Tagad divi varianti- vai nu esmu apdegusi vai arī neesmu:) Bet jūra.. eh... labi... Pat sīkucis bija apmierināts!

Ņēmu brilles un gāju skatīties no lodžijas, vai tas lejā nokritušais drēbes gabals ir manējais;)

tad nu te kaut kas līdzīgs lietum notiekās! man pat ēst sagribējās..

Garastāvoklis:: bouncy

Eksistenciālas pārdomas- Nedēļa tik sākas, bet man jau gribas, lai tā būtu beigusies... Nav brīnums, ka izmira dinozauri- viņiem apnika cīnīties.
Pārskatu ledusskapja saturu- saldējums arī iet uz beigām. žēl.

Tas vairs nav godīgi :) - kad es gribu gulēt- nevaru. Kad varu- negribu!

tjaa.... tikko shito puukja augli nobaudiiju. Garsha- kaut kas starp kivi un gurkji:) njaa.. interesanti tiem vjetnamieshiem...

Sagribeejaas izlasiit dzejoli par tiem "pus triis". atceros saakumu- par tikko piedzimu, driiz mani autinjos tiis; paskatos pulkstenii- pus triis./ atceros kaut kur pa vidam par - tava roka uz manas, mana roka uz tavas. ducina peerkons, driis liis. pus triis./ un atceros beigas ar jautaajumu pa kuru laiku dziivojis esmu? kaa bija, taa ir - pus triis.
jociigi, bet sagribeejaas atcereeties, kas bija pa vidu? ko veel svariigu cilveeks piedziivo. ko piemni, uzkaitot pirms "mani zaarkaa liks"?

Garastāvoklis:: weird

mmm.... marcipaans:)
Shodien sapratu atskjiriibu starp slimiigu eeshanu (lasiit- riishanu) un veseliigu. Veseliigi ir eedot just eediena garshu, eest leenaam un izveeliigi:)

kauns slinkot, bet vajag:)
Cilveeces labaa ko tik neizdariisi!
Un taa vienmeer- audzinu (tjipa) raksturu citiem, bet sanaak ta pashai.

savlaik Biibeelee lasiiju slaveno paaspriedumu par buushanu kastam vai aukstam, bet ne remdenam. tagad arvien vairaak un vairaak saprotu, ka man taa patiik- buut remdenai. (tik nu tad man Paradiize netiek) Shodien nejaushi satiku sava vecteeva braali. Shis nu savos 80+ man saaka staastiit, ka esot taadas labas aviizes, kuras izdod Garda:D Lai palasot un kljuustot patriotiskaaka;) Labi gan, ka vinjam nav zinaamas mana viira sajauktaas asinis:)P~

Dakter, sakiet, kāpēc tā: kad es lūdzu kaut ko Dievam, to sauc par lūgšanu, bet, kad Dievs kaut ko lūdz man, to sauc par šizofrēniju?

Garastāvoklis:: creative

Vakar mēģināju lasīt grieķiski... hmm. un ir tak dzirdēts, ka latviešu valoda esot sarežģīta?

Garastāvoklis:: amused