raaha | 25. Feb 2007 12:00 pārdomas Vakar kapitulēja mana prasme menedžēt 2 bērnus. Kamēr lielais trenkāja akmeņus pa ledu, es tā teikt izgāzos pilnā komplektā ;) Ro iestādīja šķēres lielajā bumbā. Varētu jau teikt- sīkums, tomēr tā ir ģimenes miera ķīla, jo Al mieg un ēd tikai šūpināts uz bumbas. Kamēr es apkārt grozījos, Ro paspēja ielīst līdz pat elkoņiem sākotnēji 5mm lielajā caurumā. Kā nojaušat, labot nava jēgas. Taču nākamajās 5 minūtēs tika pārplēsta it kā ārēji nekaitīga rotaļlieta (balons ar uzzīmētu ģīmīti, pildīts ar miltiem līdzīgu pulveri). Uz šitādiem bija jāraksta ar lieliem burtiem: "kategoriski aizliegts pārdot vecākiem ar vājiem nerviem! ". Abi bērni baltiem ģīmjiem, rokām, drēbēm. Dīvāns arī baltā pūderējumā. Sākumā nevarēju saprast, kuru glābt pirmo. Izģērbu abus un uzbruku putekļusūcējam. Jautrākais, man nezināmu fizikas spēku ietekmē, vēl arī putekļu sūcējs deva pa nagiem , kad mēģināju to visu iesūkt. Pagāja jau gandrīz pusstunda. Jau sapriecājos. Manā vecumā šitādu muļķību! Skatos- kakao krūzē samērkts krietns ducis krāsaino zīmuļu!!! Manu dzīvniecisko vaidu šite nevar ierakstīt, taču nākamajā brīdī es skaloju zīmuļus, liku tos žāvēties un beidzot nespēkā nogāzos krēslā... Šitā fonā mazā vēlme apēst dzijas gabalus, rakņāties pa rozetēm jau ir sīkums ;) Un šodien jau ir jauna diena... Read Comments |