Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Raaha -

12. Jun 2007 20:50

Paturpinot [info]fanija s iesākto tēmu par latviskumu un bailēm strīdēties atklāti: vai tik mēs neizvēlamies strīdā neteikt citiem patiesību tieši tāpēc, ka pašiem nepatīk dzirdēt patiesību?

Un cik vispār man būtu dūša pateikt otram ko nepatīkamu, zinot, ka tas sāpēs?

O. Vailds - cik neparasti ir dzirdēt aiz durvīm to, ko par tevi runā citi. Un cik tas viss ir patiesi. ( nu kaut kā tā viņš teica).

patiesību sakot, man ne pārāk gribās dzirdēt, ko par mani aiz muguras runā citi. Ļoti lielas aizdomas, ka tad es uzzinātu, ka esmu tālu no tā baltā - pūkainā tēla, ko esmu uzbūrusi savās acīs :) protams, es mēdzu arī necienīgi par sevi izteikties, tomēr man uz to ir tieši tādas pašas tiesības, kā mātēm teikt, ka viņu bērni ir neklausīgi ( lai nu kāds cits iedomājas viņas cukurdūkulīti aizvainot) ....

6 raksta - ir domaPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

No:[info]kugis
Datums:12. Jūnijs 2007 - 23:34
(Link)
viedi vaardi. man lasot shito naca prata veel viena doma, ka nevajag meklet atbildes uz jautajumiem, ja zini, ka atbilde tev nepatiks. Nu taada mukshana no patiesibas sanaak. Tachu biezhi vien mazohisma vai kaa cita iespaidaa mees uzstaajiigi mekleejam taas atbildes, dusmojamies, lai ari zinaam visu taapat. Kaut kaa taa, jaa.
No:[info]raaha
Datums:13. Jūnijs 2007 - 09:42
(Link)
Man kaut kā salikās, ka tas ir nevis mazohisms, bet egoisms. Gribas par to runāt, lai pierādītu savu taisnību vai kā savādāk noņemtu no sevis otra uzliktos zīmogus. Un tad visu laiku gribas teikt- ja man tas būtu pateikts acīs, es tak uzreiz pateiktu, ka viņš domā nepareizi. A šitā - staigāun mēģini samierināties...
Iespējams, tīri instinktīvi mēs jūtam arī to, kura pusē ir labākas oratora spējas.
No:[info]divi_g
Datums:12. Jūnijs 2007 - 23:47
(Link)
Pa rindkopām.
1. Jā. Un arī tādēļ, ka mēs nemākam teikt patiesību, jo sarunām ir tendence pāraugt par skandāliem (zinu, pats tāds :))
2. Ak, šī dilemma laikam ir mūžīga :>
4. Toč esi savās acīs uzbūrusi baltu un pūkainu tēlu? ;) Tad no kurienes aizdomas, ka aiz muguras citi varētu domāt citādāk? ;)
No:[info]raaha
Datums:13. Jūnijs 2007 - 09:55
(Link)
nu ja, par 1.- sevišķi tādēļ, ka strīdi( nu sākumā pārmetumi) ir par tēmām, kas jau tā sakaitinātas.
a par 4.to- nu es atzīstu savus stiķus un niķus, tomēr kopumā sevī saredzu vairāk pozitīvi vērstu darbību. Un te jau tas pats, ko tikko Kuģim rakstīju- es tak zinu, ka rīkojos tikai labas domas vārdā, bet kā to saprot citi, nav manā kontroles laukā. Tieši tāpēc ir grūti pieņemt, ka runāts aiz muguras, jo tad jau ir pateikts spriedums, kuru es vairs nevaru ietekmēt.
Varbūt tāpēc mums patīk tieši tie, kuri mums lietas saka tieši acīs? Jo tad mēs spējam arī savējās palikt nemainīgi labi?
No:[info]divi_g
Datums:13. Jūnijs 2007 - 11:22
(Link)
1. Nu ja, un īsti viri (un sievas arī) neraud, tādēļ krāj visu figņu sevī, lai "vienreiz un par visām reizēm" varētu izskandalēties :)
4. Nez, man ar visu manu mizantropiju liekas, ka cilvēki parasti un kopumā pamana tomēr tās labās lietas un domas, un attiecīgi aiz muguras nemaz tik slikti nerunā. Kaut gan ir jau arī izņēmumi - hroniski tenkotāji un intrigotāji.
Imho tas ir viens no veidiem, kā redzēt, vai cilvēks ir godīgs "pēc dabas".
No:[info]fanija
Datums:18. Jūnijs 2007 - 23:48
(Link)
Man šķiet, tās bailes drīzāk ir, ka otrs ar fizisku spēku, kuram tu nespēsi pretoties, noslāpēs jebkādu pretestību. Tieši ar fizisku spēku, lai cik dīvaini tas nebūtu un lai cik garīgu spēku mēs vismaz teorētiski neuzskatītu par iznīcinošāku.