redz, man par šo ir īpašs stasts. Kad biju mazs zēns pirmsmasturbācijas periodā, mēs dzīvojām mājā, kur havaja bija gaitenī, kopīga visiem dzīvokļiem. Tad nu lūk, kāda pajauna skolotāja kura dzīvoja tajā pašā mājā, tajā pašā gaitenī, uz hauzītes durvīm (iekšā) bija piespraudusi plakātu no kādā socbloka valstī izdota mūzikas žurnāla. Tas bija sadalīts kvadrātiņos un katrā iekšā bija kāds mūziķis. Atceros, piemēram, Demisu Russo, kuru daudz vēlāk mīlēja klausīties kāds mans kolēģis. Bija Džeina Birkina, puiši no Bee Gees, kautkāda melnā dziedātāja, kuras vārdu uz sitiena neatceros, ā, Diana Rossa, vēl varbūt Dalida bija. Tad nu es sēdēju uz poda, pētīju to plakātu un - atcerējos, ka bija arī citas bildes, no pašmāju žurnāliem un prātoju, ka būtu diezgan štruntīgi, ja "tūplis no ilgas sēdēsanas izkristu", ka biedēja mana Ome, kura pašlaik lēni izdziest, augas dienas sēžot dīvānā. Jāsaka, ka mana taisnā zarna ir savā vietā, toties mana nervu sistēma pa šo laiku ir guvusi satricinājumus, par kuriem mani neviens tolaik nebrīdināja. Un arī gadi ir gājuši. Atceros, ka no ilgās sēdēšanas kājas mēdza tā notirpt, ka pieceļoties kājās, nebija iespējams paiet un nācās sēsties atpakaļ mazliet savādākā rakursā, lai kājas mazliet atžirgtu un varētu tikt prom. Tāds ir mans stāsts.
Nuja, un viens no plakāta personāžiem bija Karel Gott, es vienkārši vizuāli atceros, kā tas rakstās.
Ja kāds psihologs sadomās uztaisīt kursadarbu uz šīs bāzes, nāksies vien saskaņot ar mani, lai nebūtu tiesas darbu, kā tagad ir nācis modē :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}