Bet mans deguns regulāri top teju iespiests milzonīgās, neilonā vai dermantīnā iespīlētās pensijas vecuma miesās, kas spraucas un knosās nožēlojamajā mikriņa šaurībā. Tie ir brīži kad atklājas mana reālā vieta sabiedrībā.

(Reply to this)

man no mikriņiem nelabi metas jau tad vien, kad tie pabrauc garām pieturai. izmantoju tos tikai vēlās nakts stundās, kad citi transporti reti iet un pilnīgās bezizejas situācijās. vislabāk man nepatīk mikriņā stāvēt kājās. kad esi 173 (kā es) tad tas sagādā īpašu baudu :D un visvairāk mani sajūsmina pusaudži, no kuriem viss salons piepildās ar alko izgarojumiem, viņu atraugas un valodas pērles. peee
kāpēc tu sevi tā moki un lieto mikriņus?

(Reply to this) (Thread)

vēl vairāk kā mikriņi mani tracina lielgabarīta sabiedriskais transpis. mikriņu gaišā puse ir tā, ka tie sasniedz gala mērķi krietni vien ātrāk. piem, es no m-ciema uz pārdaugavu dodos ar 2iem mikriņiem - nr.207 un 236, un darbu sasniedzu 40 min laikā, savukārt, ja dodos ar autobusu nr.21, kas man sanāktu gan lētāk un bez pārsēšanās - tomēr pārāk ilgs ceļš man šķiet (apm 60 min)

(Reply to this) (Parent)

mjaaa, lopu vagoni taadaam dailjavaam vareetu buut piemeerotaaki..back to home, tjip

(Reply to this)