|
|
|
Februāris 25., 2012
00:04
mana mamma šodien teica: "citi cilvēki gan ir laimīgi", kļuvu diezgan dusmīga, sak, ko tad grib, atbildēja, ka savu laimi neesot novērtējusi.
man arī nekad nav bijusi tāda liela mīla (cik nu mīla, bet apmātība) kā onkulim ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nulle (http://klab.lv/users/nulle/419262.html?mode=reply) - pagājuši 110 gadi, bet joprojām lolo atmiņas/vai raud.
vispār, uzdzen dusmas cilvēku ņaudēšana un grimšana pagātnē.
var jau būt, ja nodzīvošu, tad arī vēlāk raudāšu, bet tagad domāju - stulbeņi.
nevaru sevi iedomāties sakām, ak, kā es toreiz, kāpēc toreiz vajadzēja tā notikt, ak, kāpēc man tā nepaveicās, ak, kā man sāp.
ja sāp, tad sāp par kaut ko, kas TAGAD, bet kāda man vairs daļa par pagājību? nekāda.
|
01:33
paskatījos, ko esmu rakstījusi 2003. gada 25. februārī:
"18:23 - kaut ko banaalu ar vajk
brutaalajam paar plecu banaalais luukojas, nu nevar taa - vislaik bez banalitaateem. man shovakar taa. bez jebkaadiem aareejiem impulsiem. sirds-sienaazh-dziivoshanaas sajuuta, kad shkjiet, ka iemiileeties ir pa_ledu_slidinaaties. staigaa un slidinies pa kaadu sirdi savaa nodabaa. egositiski slidinies. varbuut arii gaazies. utt. nu, slidinies svilpojot. pa sirdi. tev ir tik viegli. tev ir tik balti un viegli, ka aizslidinies prom.. Bet citreiz taa njemies un njemies, un ieluuzti taas sirds leduu.. Ieluuzis esi sirdii un vairs nevari izkaarpiities laukaa. Taalaak sajuuta netop shkjetinaata. negribas kaarpiities laukaa. pagaidaam."
|
14:35
diezgan nelāgs garastāvoklis, velk uz karastāvokli, gribas kasīties un gribas gulēt, nāk miegs, šodien pārāk agri mani uzcēla skaņas, kas ir ārpus manis. pagulēšu diendusu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |