|
|
|
Februāris 25., 2012
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) putnupr | 00:04
mana mamma šodien teica: "citi cilvēki gan ir laimīgi", kļuvu diezgan dusmīga, sak, ko tad grib, atbildēja, ka savu laimi neesot novērtējusi.
man arī nekad nav bijusi tāda liela mīla (cik nu mīla, bet apmātība) kā onkulim nulle (http://klab.lv/users/nulle/419262.html?mode=reply) - pagājuši 110 gadi, bet joprojām lolo atmiņas/vai raud.
vispār, uzdzen dusmas cilvēku ņaudēšana un grimšana pagātnē.
var jau būt, ja nodzīvošu, tad arī vēlāk raudāšu, bet tagad domāju - stulbeņi.
nevaru sevi iedomāties sakām, ak, kā es toreiz, kāpēc toreiz vajadzēja tā notikt, ak, kāpēc man tā nepaveicās, ak, kā man sāp.
ja sāp, tad sāp par kaut ko, kas TAGAD, bet kāda man vairs daļa par pagājību? nekāda.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |