|
Februāris 22., 2009
13:40 dīvaina sajūta būt mājās pavisam 1, neesmu pieradusi. šobrīd dzīvoju vienā dzīvoklī ar vecākiem, dzīvoklis nav sevisķi mazs, tāpēc vietas ir pietiekami. dzīvot atsevisķi nemaz nealkstu, jo sadzīvot ar sevi divatā diez kas nav. baidos dienas, kad palikšu dzīvoklī pavisam viena, jau šodien šķiet, ka esmu dieva nepieņemta. man liekas, ja esi viens, tad labi, ka ir vecāki pie kuriem padzīvot. gan jau tāpēc sievietes, kam neviena nav, mēdz dzemdināt bērnus, lai kliedētu savu vientulību, par kādu rūpējoties, taču to es netaisos darīt. jāmācās būt ar sevi divatā.
|
14:17 šodien labi ir tas, ka apetītes koeficients ir mazāks nekā 1. nekārdina nedz siera cepumi, nedz pankūkas, nedz kārtainie pīrādziņi
|
17:39 mana mazā traģēdija ir tā, ka nekur neiederos. cilvēkam no malas tā izskatās kā komēdija
|
19:02 lasīju trrr postu, un aizdomājos par darba lietām, nē, neko jau neaizdomājos, tikai padomāju, ka lielā kantorī no vienas puses tizlāk, no otras normālāk. mazajā ar vadību biju uz 'tu', varēju atļauties pateikt visādas muļķības, jo neizjutu hierarhiju, bet lielajā kantorī priekšnieki jāuzrunā uz 'Jūs', taču pat brīvāk jūtos lielajā, jo mazajā čombūšanas dēļ varēja uzkraut jebkādus darbus un uzdot jebkādus jautājumus. emocionālajā ziņā, protams, draudziņbūšanas dēļ jutos vieglāk, bet bez draudziņošanās arī jūtos tīri labi. galvenais, ka nav savstarpējo attiecību spriedzes, jo ar kolēģiem čūskām vēl neesmu saskārusies nekur..
|
19:14 uzvārīju sunim vistas fileju, pabaroju kaķi ar garnelēm, sev uztaisīju tunča salātus, tagad sūkšu istabu, pēc tam paskatīšos 'panorāmu', un tad jau arī vakars būs klāt un diena būs nodzīvota
|
21:26 Man nepatīk tās plastmasas ragaviņas,jo nav ragaviskas. Šovakar redzēju vienu tēti ar koka ragaviņām,tā pavisam cita lieta. Atceros, kā mani kādreiz pa mežu 8 no rīta ar ragaviņām veda uz bērnudārzu,bet es raudāju,jo nāca miegs. Vakaros bērnu dārzā arī raudāju,jo bija sajūta,ka neviens neatnāks pakaļ. Bērnudārzā man nepatika,jo nedraudzējos ar citiem bērniem,nē,apcelt mani neviens neapcēla,bet nemācēju kolektīvi spēlēties,man bija maximums 3 draugi. Kolektīvi spēlēties tā arī neesmu iemācījusies. Ar ragaviņām gan gribētos braukāt.
|
22:58 nav neviena, kas novēl "ar labu nakti",bet labi,ka nav arī vairs neviena,kas saka: "visu labu!".
|
|
|