|
Februāris 22., 2009
13:40 dīvaina sajūta būt mājās pavisam 1, neesmu pieradusi. šobrīd dzīvoju vienā dzīvoklī ar vecākiem, dzīvoklis nav sevisķi mazs, tāpēc vietas ir pietiekami. dzīvot atsevisķi nemaz nealkstu, jo sadzīvot ar sevi divatā diez kas nav. baidos dienas, kad palikšu dzīvoklī pavisam viena, jau šodien šķiet, ka esmu dieva nepieņemta. man liekas, ja esi viens, tad labi, ka ir vecāki pie kuriem padzīvot. gan jau tāpēc sievietes, kam neviena nav, mēdz dzemdināt bērnus, lai kliedētu savu vientulību, par kādu rūpējoties, taču to es netaisos darīt. jāmācās būt ar sevi divatā.
|
Comments:
| From: | oldess |
Date: | 22. Februāris 2009 - 13:16 |
---|
| | | (Link) |
|
un dažkārt pabūt ar sevi divatā ir pat ļoti jauki :)
protams. taču uzsvars uz vārdu - dažkārt
manuprāt dzīvot tikai ar sevi ir labi, bet ne vienmēr tik viegli, kā liekas, kad alkst pēc vienatnes
jā. aizmukt un būt vienatnē ir viegli, taču lai būtu nepārtrauktā vienatnē, vajag palielināt vienbūšanas spēju. pēc dabas esmu vienpate un sabiedrības diez ko nealkstu, bet tik un tā jūtu, ka būs grūti.
| From: | zum |
Date: | 22. Februāris 2009 - 13:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Dzīvot vienai ir forši.
nu pag, tev ir bērns, tu neesi viena
| From: | zum |
Date: | 22. Februāris 2009 - 13:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu ja nu. Bet bērni jau mums nav doti uz mūžu. |
|
|
Sviesta Ciba |