Ar līķi tramvajā.

(Reply to this)

protams, tās ir atmiņas, kā arī vēlmes:

Kā skaisti ķermeņi, pirms laika nomiruši
ar raudām vadīti, nu greznā mauzolejā dus
ar rozēm, jasmīnzariem rotāti, –
tādas vēlmes ir, kas izsīkst tukšas
un mierā rimst, ne reizi nesniegušas
tās baudu nakti, spožu rītatmodu.

(Reply to this)

Tieši tā! Šī vārdkopa ir radusies, pateicoties uzskatam, ka cilvēks sastāv no nemirstīgas dvēseles (un gara - dažās mācībās), kā arī mirstīga ķermeņa.
Kad nemirstīgā dvēsele ir aiztraukusi tur, kur nu katrs pelnījis, vai kam ticējis, paliek pāri tikai ķermenis, tobiš, mirstīgās atliekas.

(Reply to this)

es zinu, ka izklausīšos nekaunīgi, bet atkal pajautāšu par Taviem galiem ātrajā palīdzībā.

(Reply to this) (Thread)

Nav jau nekaunīgi,bet es vairs nestrādāju vecajā darbā,un nav tādu tiešu galu. Toreiz tā ķoķa neatbildēja,lai gan vienmēr vaimanā,ka trūkst darbinieku. Labāk saņemies un aizbrauc pie viņiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau darīšu, taču zinu, ka pašreizējā situācijā viņi mani pasūtīs tālu un sīkiem solīšiem, jo visur nav vietu, tikai mazajiem blatņiekiem, bet es, protams, aizbraukšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mjaa, tagad jau laikam pat taadaa vietaa, kur kaadreiz darbinieku truuka, buus gribeetaaji

(Reply to this) (Parent)