| April 2nd, 2024 - 09:18 pm |
---|
labdien, šaubu gadījumā iestājies armijā, teica uzbeku skolmeistars un atņēma sveicienu, kā ieslidinot gājušajā pārejā vienīgo, kas bija viņa sveiciena vērts, bet tai pat laikā izlikās, ka nevar saprast pats savu saprašanu, un tik tālu iegāja bērnu istabā, ka neviens nebija pamanījis viņa dīviancijus un tas lika nosprostot visas ērmīgās lietas, kas bija gatavas pašauties garām, lai gan tikai tādā veidā viņš būtu varējis uzspridzināt klātneesamības gambītu, kad katra padibene, katra neattīstītā, tā, kas bija rudimentāra, viņa lika veikalniekam pārcirst pirkstu un tas bija pirksta nociršanas akts, bet pats pirksts bija vēl pa pusei pie rokas, pie delma vai pie vietnieka cēlā metāla un viņš bija putrojies pa grūbām un grūvijiem un viņam bija pacietība uzraudzīt šo pašpatikšanu, lai gan viņa lieliskā muskulatūra nebija pacientos radījusi nekādu prūsijas princi, tomēr akvamarīnā galvas taisnošana neatvēlēja neko no ārpus kosmiskā tarelkina kunga un viņš bija iestiprināts konglomerējošajā virsbūtībā, lai liktos, kas licies un no āmura iznāca ārā laime un viņam bija pateicības ceremonija ar oreoliem un viņš tika svētīts ar ziedēm un smēriem, bet tad viņš atģidās rakstveža kabinetā un viņš to kūrēja un viņam pat bija vienas dienas veiktspējas sertifikāts, ko viņš iemainīja pret eilmentiem un gāja uz strugacka villu perināt kodolīgās ok tautas baznīca pārtrauca kailgliemežu parādi un piederēja pati savai organizētībai un tādā likvīdā formā izputināja visas akcijas un kalcija parkam pielika pie rokas dzelžus un viņiem vispār tā ziņošana ne pārāk interesēja, tāpēc viņi brīvajā laikā garlaikojās un sēja šlipses un viens ar nazi pārgrieza visus aizgājušos gadus un iztecināja jo viņš bija rūpnieks viņš iztecināja visas dilles no visādi citādi cietvielām pakļautiem likumiem un principiem, lai gan tradicionāli tikai pati roka spēja klauvēt ilgāk par cimdiem un vietnieks ar rūpalu puzuri pie roktura atnesa tradicionālistiem rokaspulksteni un ikstenas pasakas, ko ierunāt ētermutē un dalīt pieskaitāmos un dalīt visu, kas nav rubikonēts un nav arī sēlijots.
|