|
Uz atkušņa parādījās kaut kāds apšubeku viltnieks. Gaismas paviljonā viņam piederēja skaistas amorfās gāzes, ko nebija iespējams izlīdzināt ar balustrādēm. Naudas koka paģiras atguva savas iesnas un gaismas paviljona augšējā slānī atguvās no krizantēmām. Gaismas paviljons viņas visas bija vedis augšup pa Morāvijas gaismekļiem. Gaismas ilgvilnis atkušņa pēdās lauzās ārpus skaistuma. Gaismas viltnieks, gaismas paviljona skaistais augšējais reģistrs maģistrālajā vadā gaidīja grūstāmies skumjas, tomēr pašas paviršības neko nebija viņā ieguldījušas un aiznesa skumjas tālāk pa paģiru vēdekli. Uz aizām parādījušais auskars atnesa arī pašu galveno, ko nebija gatavs atnest līdz ar tuvošanos skaistumam. Gaismas ātrums jauktin jaucās ar gaismas paģirām. Mēness skumji raudzījās skumjajā akveduktā. Gaismas paviljons gaismas nevīžības atvests no gruntsgabala tiecās vestibilā. Tauvas atnestā skumju paģira atnesa arī gruntsgabala skumjas un taisījās atnest vēl kaut ko, kas nebija vīžīgs. Terakotas gaismekļa vandīts oleandrs lūdza stacijas Paganelu atnest grunti tieši tik tālu, lai tajā vajadzības gadījumā ievīstītu skābes paliekas. Ko tas būtu ar to darījis, nav zināms, bet no vienas pincetes pieskāriena omuts taisījās skumjās atrasties tikai vienu vēlīnu reizi. Gaismas atkalas grādos ziedputekšņi jautāja, vai viņam nebūtu bijis veicēja piederība atgriezta no Paganeļa skepses pīrāga? Virtuve gaidīja atkalas grādiem piemērotas atkušņa pēdas ar gandarījuma paģirām, ja tās vispār bija kādreiz viņai likušas atražot pīrāga sulas. Jau tajā reizē, kad nopilējušās auskara pēdas radīja grunti un pontonus, tas bija viņa likvīdais Ziemelis. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
