Viena lapa - Post a comment

anahorēze kā uzrakstīts vārds var būt klusāks vai skaļāks es gribu pavisam klusām maziem burtiem, bet tiem ir noteikta forma un izmērs tiem ir savas kontūras pagriezieni un izliekumi, bet tiem visiem vajadzētu būt neredzamiem un tik maziņiem, ka nevar redzēt varēt jau var bet nevar jurģis liepnieks uzrakstīja grāmatu, jo saprata, ka tas ir vērtīgi tā darīt, ka visas apakšveļas nav tik vērtīgas, kā izdarīt centienus literatūrā un anda baklāne strādā nacionālajā bibliotēkā un iegūst grāfu literatūrziātnēs es kautrējos runāt konkrēti jo tas uzskatāmi parāda manu domu primitīvismu, bet par cik es rakstu tik klusu, ka nevar dzirdēt, tad man par to nevajadzētu uztraukties. instagrammā man atraksta viena māksliniece, kura bija domājusi ka mēs esam badiji, bet izrādījās, ka neesam. pati izdomāja, ka esam badiji un pati, ka neesam, kāds man tur vispār sakars es protams esmu kā vidutājs starp ārpasauli un sevi un es kā vidutājs vispār ne uz kādām intervijām neeju un pats sev vispār par tām pat nestāstu protams ka es ar sevi nesarunājos es tā pat visu zinu/nezinu un kāda starpība es kā vidutājs vispār pildu savus pienākumus tā, ka tos nepildu vispār kā jūtos tā rīkojos vai nerīkojos vispār pilnīga savvaļa, bet es pats, kuram tātad ir kaut kāds vidutājs, kurš ir starp mani un ārpasauli es te vispār satīnā un guļamtīklā vispār uz mani nekādu skatienu nav es netieku novērots uz mani neviens neskatās neviens skatiens nav uz mani vērsts tāpēc man ir grūti jums pastāstī, kāds es esmu, ja baigi piespiestu lietot valodu, lai kaut ko par mani pateiktu, tad tur būtu jāsāk garš naratīvs, kurš attīstītos tā, kā es to nevaru paredzēt, tur būtu kaut kas neuzzināms un tas protams vestu tālāk, jo tā tas darbojas to es tā kā pieņemu, par cik laiks iet uz priekšu tad var iet kopā ar viņu un kopā iet arī tunelis, kas piepildās ar to mirkli un tad nākamo un tie katri kaut ko atsedz, bet es tos pierakstu tā es redzu to savādību un to jēgu miksēt. nekad neesmu baigi atbalstījis viena vārda aizstāšanu ar citu, bet tā sagadījies, ka biju pie tā pieturējies, jo tas sanāca dabiski tāpēc, ka es acīmredzot negribēju atklāties bet aizklāties un tad es arī aizklājos līdz mēram, kad man vairs neinteresēja, ko es varētu pateikt, proti, varētu jau varbūt interesēt, bet man vienkārši nebija intereses, jo es biju aizņemts ar neinteresi, bet interese ir tunelī un viņa visu laiku iet uz priekšu arī bez paša gribas un tad es aizmiegu, jo man sanāk miegs kā pēdējo evakuāciju vēl varētu iepērt kodolsprādienu ar ekspromtiem un tad tā lieta tā kā būtu nodarīta, bet jāatceras, ka visas nodarītās lietas turpinās nekas nevar beigties kamēr nebeidzas rokas, kas to pieraksta. televizora ekrānā translē tekstu, kas kustas uz priekšu, tas parādās no nekā tukšumā parādās vienkārši burti, kuriem ir jēga, jo tie par kaut ko stāsta protams nevienam nekad nebūs laika lasīt un iedziļināties kur nu vēl analizēt un salīdzināt rakstīto ar rakstīšanas laiku un apstākļiem, bet kāpēc gan nē tīra iespējamība protams ir reāla un kuram gan vajag vairāk man gan nevajag jau vien zinot, cik visi ir aizņemti ar kaut ko, ar savām lietām, bet tās jau būtībā ir tās pašas manas lietas tikai gribas kādam uzspļaut lai nodiktētu savu pozīciju punkts ir tā vieta no kuras iznāk pozīcija un kura turpinās izstiepjoties no nekā ņemnot savu turpinājumu un turpināties tā var ja tai neapnīk pat apnīkot tā var turpināties apstrīdot un pārvarot savu sapīkumu un tad atkal atnāk spēks un pat bez spēka vai gribas vai intereses var turpināt pat nav nekas jāizskaistina, jo pēc katra vārda nāk cits un daudz un kas tad ir tas ietvars kas ietver vienu valodu vienu darbu bez robežām bez robežām protams vienas dzīves cikls ir robežas pašas par sevi bet tās ir strīdīgas tās pat nav svarīgas interesantas ir tās iespējas kas nobeidz kādu konkrētu centienu kā tagad centiens vienā brīdī apstāsies un tās būs tā beigas to iespēju ir daudz tas var beigties lai pīpētu lai padzerties vai abus tējas aicinātos pasēdēšanas vakarus saulē ar makšķeri un tā tālāk vai nenovēršamā sajūta, ka tālāk turpināt nav veselīgi, jo jāizkustās pusguļā atrasties nogulēsies mugura atstīvēsies kājas jāizkustas un tās būs tās beigas tad būs jāver ciet logs vai arī to atstāt atvērtu un pēc pastaigas turpināt ārēji izskatīsies, ka pārtraukuma nav bijis un tad tu daudz tādus sakrāj par to vēl padomā un apstiprini un tad saliec shematiski un tev būs sanācis stāsts vai cits žanrs un tad tu parādīsies literārajā pasaulē un tu būsi sevi nodibinājis un tad tikai turpināsi ražot un ar to tas arī būs atrisināts un tad tu beigsi rakstīt, jo tev apniks, noreibs galva, paliks slikti vai arī tu varbūt vemsi vai kakāsi visu podu kā ar sprakšķiem uz nedēļu līdz otrajam es aizbraukšu un kemerovu varētu beigt es jau tagad varētu beigt un tas būtu neliels apmierinājums es nedzenos pēc apmierinājuma tas vienkārši ir nepieciešāmība es pat balvu neprasu to piešķirs ēteris bet gribas sevi pamocīt varbūt sanāk izliet pupas bet es arī varu vienkārši atteikties turpināt kurš man kaut ko padarīs es pats sev toč neko nepārmetīšu jo man ir vienalga ja neinteresē tad neturpini kas man par daļu es savā vidutāja kantorī super nekompetenti sēžu un vienkārši nodarbojos ar sāna lietām, bet pat savus pienākumus atsakos uzklausīt kādi tie vispār būtu ieslēdziet pārraidi un aiztaisiet durvis, lai pārraide spēlē citā istabā es turpināšu virināt muti vai vienalga ko es tur daru savā brīvajā un aizņemtajā laikā sēžu mākoņos un nedaru neko klasificējamu es rūpējos par sevi un tas ir laikietilpīgi man nav laika domāt par pasauli es domāju tikai par sevi jo es par sevi rūpējos jo es pats sev esmu vissvarīgākais un arī ar to varētu nobeigt un jo vairāk nobeigt gribas jo vairāk par to runā, kamēr nekas cits neatliek kā nobeigt jo tikai par to vairs arī var parunāt un jurģis liepnieks var parunāt daudz braucot pie stūres viņš ir fiksītis un es nekautrējos kompromitēt sevi runājot par reālām personām it kā man ar tām būtu kāds sakars vai varētu būt sakars, ja es piedalītos pasaulē, bet par cik es tajā piedalos tikai nomināli, jo kaut kā te atrodos, tad arī pārmetumi vai sānu domas vai paskatīšanās vai pavēršanās pievēršanās boka pagriešana stariņš komatiņš es laikam izšaušu ar piparu gāzi pa pautiem deniņiem acālijām sinodēm un kapilāriem pirdiena sienu maiņa saslauku izsole pulsācijas gāzes gliemežu tesmeņi paglaudi glāzi tirgīza sprādzienā cietušās ausis pukst vēders griežas rācijas pudurī pie dzemdes nolaidies kapracis drūzmējas tautas un jēlas govis asiņu peļķes pie gultas savilktas marles govju ādas ap acīm milzis izlicis peldvietu kaut kur baigi trakā aina kaut kāda slimība kataklimpa vai oratora pārgrieztā rīkle visu pasaka ar acīm.