Viena lapa - Post a comment

ko lai kliedz. man nav kam ko pateikt. iziet līdz bosam tēmu par briesmīgu cilvēku, gļēvu un daudzkosīgu, šķirbu starpās lienošu, var mierīgi ienākt pa durvīm, kas aizveras, bet ir pārāk lepns, lai līdz tam nolaistos, tā vietā stalta stāja, nesatricināma visiem vējiem visām sajūtām stāv kā būtu ar stiprinājumiem un iet līdz galam līmeni par sliktu cilvēku, šausmīgu, nožēlojamu, teātra adekvātu paver mēteli. līdz galam tas ir līdz baltajai gaismai? vai arī līdz tumsai, kas pilna gaismas daļiņām dažādās intensitātēs un tad vēl krāsas un nokrāsas visu zaļo paleti izbēra pār galvu balva kāzas epopeja pupu lejā meta mizu skanste akvedukta radiklīts uz sveces sēdošs cits tur kaut kāds. izmēza kālija parku ar grāmatvedi lupatas vietnieka vārdā sauktais krēsls verlibra grēka stalažas nazis no torņkalna tērauda akli nazi trīt pret plati putuplasta pauti raksti runas mentu memoranda skavās knieb sev ādā sarecēja svece lejup pa jumtu noripoja slida grabēdama lidojoša laiva laiviņa cepurnieka sieva bez tabu laikam lienam uz vēdera pie snaipera pieres sviedri kārtīgi sadzērušies kalevalu vālē vārdi tukšu muti zobi ledus laikmeta arodi pūtēju orķestris spēlē cunami sievas sviedri vīra prieki vedekla ar aubi senjora ar krizantēmu vafeli spiedīgos apstākļos mērkaķojas ļoti priekšzīmīgas lelles lokdauns krelles šaipus šņabim grenadīnu iejauc pārtikā pārtikā iejauc sveču liesmas vēl par pusi velts vamzis sakosts stūrī blenž vārdu kopas kāpostiem rokās vīlē stalli kamēr balts klades riepas švamme kauc uz bremzēm apsēdies katlakalns