|
gančarovska vēlīnais izklupiens sadrupinājis flīzes un pat garenais flīģelis ir iznests uz balkona un truli blenž manā pākstī tas ir tiešām neatvairāmi tā domāt, ka saskaras dažādi punkti un izliekas, ka nedienas ir dīdītas un atņemtas manas pakulu grēdas suntažos un tiesībsargs uzgremojis pākšaugus lēkā pa augumu un dīdās uz visiem sīkiem pidoriem un man bija viņa ielūgums kabatā kad bebra kungs ieradās lai durkli pārsauktu par iegarenu mundštuku un tad viņš izvairījies no atbildības bija sanāciju veicis un darīja to ar lielu kulaku un dienas pēdējā atmiņā bija iegailējies gruntsgabals kuram bez čurāšanas piederēja arī ilgviļņu fabrika un darīt lietas tautas labā ir vienīgais patiesais mērinstruments par kura iegareno dabu varēja pat dabūt atalgojumu un čurāšanas manieres pieslīpētas lai pa stāvo sienu varētu uzrāpties birojā un skaitliskā pārākumā pārmersedēties tajās apvalku līnijās kas atģida tad noģida un beigās nosprāga uz apvidus auto stūres bez strūklakām un nē vārdiem un miers tam tiesnesim tiešām piestāvēja jo gadskaitļi rimti rediģēja makulatūru kuras grēdas arī bija pazīstamas un gaišajās diennakts stundās visiem visiem bija pelēki pidžammu dīvāni pie atejas nolikti un gaidītāji bija splūkušies savā starpā izrevidējuši visas atvilktnes un nesuši gaisīgās bučas pāri tuksnesim lai uzsistu gaisā viendabības knipi un gaidas palika nopakaļ tiešām kvēlojošās spuldzēs un nestuves atstātas pievārtē gailēja uz atvadu sārta |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
