Lietaskoks kā stārmetis leknos lokos vēdina vedina dziedina meklē mekšas apakšbikses stipri iereibis vedina glenu guldu gulda vedina izgulda izrullē aizkari ir stipri tie notur rokturus rezignē pāri saviem spēkiem sporto auro aorto bikškrēsliņi sēž uzlocītām poedurknēm meklē lodāmurus un sašķaida tos tējnīcas logos parādās ēnas trauslas kā tuvredzīgā nievas daudz netrūkst lai uzliesmotu tereškovas robežpunkts smaidīgs augstprātīgs un plātīgs kā gribētu sāpināt rozamundi gandarījuma verandā un baigi salīkušie stāvi uzzied pēdējã reizrēķinā un ķiķina ka viņiem pietrūkst rozetes kuras sasietas vēdina manu mīļo dēlu uz rokām atnestas staipīgas vībotnes nekonkrētos stārmešos skraida putuplasta oreoli gaidībā masu skati un dālderi kam pāridarīts grasis tūlīt sitīs logus ārā un rezignēs jo viņam tā patīk un nevar apturēt savas rokoko skropstas tālivalža ķeniņa izpildījumā tas izskatās bulīmiski un es saprotu kodolīgā prigožina sainīšus pie durvīm jo viņiem patīk viss iecienītais un vēl piedevām arī gaišredzīgais autonomā bukarestes jordānas sultāna mikipeles apputeksnētais kabatslakatiņš. |